| Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija |
| Nosaukums |
"Daudzdzīvokļu māju siltināšanas pasākumu problēmu risināšanas iespējas" |
| Nosaukums angļu valodā |
"Possinle solutions of common problems of insulation measures for apartment buildings" |
| Struktūrvienība |
31000 Būvniecības un mašīnzinību fakultāte |
| Darba vadītājs |
V.Vrubļevskis |
| Recenzents |
A.Greķis |
| Anotācija |
Maģistra darba pētījums veikts par šodien aktuālo siltināto daudzīvokļu māju energoefektivitāti ietekmējošiem faktoriem, kuri samazina ēku aprēķina prognozējamo energoefektivitāti. Novēršot energoefektivitāti pazeminošos faktorus, ir iespējams sasniegt reālus efektivitātes rādītājus, uz ko balstās un atsaucas Eiropas Komisijas 2012. gadā apstiprinātā direktīva, ieviešot stratēģiju rentablu energoefektivitātes kāpināšanas pasākumu izstrādē.
Darba ietvaros tiek analizēti sekojoši energoefektivitāti ietekmējošie faktori:
• Māju siltuma inerce - faktors, kas nosaka ārgaisa aprēķina temperatūru māju siltuma zudumu vai māju apkures sistēmu jaudas aprēķiniem, kā arī esošo māju ārējo norobežojošo konstrukciju normatīvās termiskās pretestības Rn aprēķinu. Šis faktors būtiski ietekmē māju siltuma enerģijas patēriņu apkures periodā, jo māju siltuma, enerģijas zudumi caur māju ĀNK nosaka māju apkures perioda ilgumu. Dzīvojamo māju ventilācijas gaisa apmaiņas aprēķina intensitāte un pieplūdes aukstā ārgaisa uzsildei nepieciešamās siltuma patēriņam piemērojamā pārgaisa aprēķina temperatūra ir faktors, kas nosaka māju siltuma enerģijas patēriņu šajā komponentā.
• Māju ārējo norobežojošo konstrukciju (ĀNK), konkrēti ārsienu ārējās virsmas un līdz ar to arī siltuizolācijas samitrināšanās siltinātām mājām – faktors kas pazemina māju siltināšanas efektivitāti. Neordinārs, bet reāls faktors kas formāli ir pretrunā ar spēkā esoša būvnormatīva LBN 002-01 25. punktā definēto normu par māju ārējo norobežojošo konstrukciju projektēšanu. Analizējot normatīvā definēto normu ārsienu projektēšanai un samitrināšanās mehānismu, ir jākonstatē normatīva prasību neatbilstību lietu dabai Latvijas piejūras klimata apstākļos. Siltumizolācijas samitrināšanās notiek uz ārsienu ārējās virsmas atrodošās atmosfēras nokrišņu ūdens difūzijas rezultātā caur siltumizolācijas apdari ar zemām hidrofobām īpašībām. Samitrināšanās intensitāte atkarīga no nokrišņu intensitātes. Var pieņemt ka māju D, DA, un DR fasādēs vasaras periodā samitrinājums izžūt bet ZR, Z un ZA fasādēs var uzkrāties, ar visām no tā izrietošām sekām.
• Dzīvojamo māju ventilācijas gaisa apmaiņas aprēķina intensitāte - māju siltuma enerģijas patēriņu ietekmējošs faktors, kā arī faktors, ietekmējošais cilvēku veselību un valsts makroekonomiku.
• Ņemot vērā pašreiz pielietojamo siltumizolācijas ilgmūžības aspektu, kas transformējas kā māju renovācijas sadārdzinājuma faktors mājām ar savietotiem jumtiem siltumizolācijas nomaiņas gadījumos pēc tās normatīvā amortizācijas laika izbeigšanās.
• Karstā ūdens reālais aprēķina patēriņš – faktors, kas samazina siltuma enerģijas patēriņu karstā ūdens sagatavošanai un nodrošina neproduktīvo siltuma zudumu samazinājumu māju siltumapgādes sistēmā, kā arī siltumapgādes tīklu renovācijas izmaksas, jo samazinoties siltumapgādes sistēmas jaudai, samazinās renovējamo siltumtīklu cauruļvadu diametri.
Analizētie faktori aplūkoti kompleksi – veidojot aplēses ekonomiskajiem ieguvumiem to ņemšanai vērā. |
| Atslēgas vārdi |
ekonomija, energoefektivitāte, faktori, siltināšana, energoaudits, apkure, siltuminerce |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
thermal inertia, energy auditing, efficiency, economy, insulation, retrofitting, heating |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2014 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
23.05.2014 14:38:41 |
