| Abstract |
Autors Marta Ceriņa diplomprojekta ietvaros projektē Pļavnieku sabiedrisko centru. Projekts ietver arī Andreja Saharova ielas dienvidu gala attīstības priekšlikumu. Saharova iela ir ģeogrāfiski centrālā Pļavnieku dzīvojamā mikrorajona iela. Autors paredz to attīstīt arī kā ideoloģisku centru ar kulmināciju pie Saharova un Lubānas ielas krustojuma.
Mikrorajonos Rīgā dzīvo vairākums pilsētas iedzīvotāju (65 %). Likumsakarīgi, ka pēdējā laikā aktivizējusies mikrorajonu attīstības tematika. Cilvēku veido vide, kurā viņš dzīvo, strādā un atpūšas. Ir pēdējais brīdis vērst uzmanību un samilzušajām pilsētvides problēmām šajās teritorijās.
Arhitekti un pilsētplānotāji padomju gados dzīvojamo rajonu Pļavnieki plānojuši kā vienotu veselumu, kurā ietilpst visas kvalitatīvai dzīvei nepieciešamās funkcijas, attiecīgos sasniedzamības rādiusos. Brūkot padomju varai apstājās arī plānu realizācija un rajons palika bez vairākiem sabiedriski nozīmīgiem objektiem. Projekts paredz atgriest padomju laikos projektētās, taču līdz šodienai nerealizētās sabiedriskas nozīmes funkcijas.
Pļavnieki 2 teritorija Saharova ielas austrumu pusē, ir visblīvāk apdzīvotā teritorija Latvijā. Kopā Pļavniekos dzīvo ap 50 000 cilvēku. Lielais cilvēku skaits, autoresprāt, ir jāuztver, kā spēcīgs instruments. Mērķtiecīga lielu cilvēku masu virzīšana pozitīvā virzienā var nest augļus lielā mērogā. Uzsvars likts uz visu vecumu iedzīvotāju kvalitatīvu brīvā laika pavadīšanu, kas varētu pozitīvi ietekmēt rajona sociālo līmeni.
Saharova ielas dienvidu gala attīstības projekts sevī ietver gājēju ielas, daudzfunkcionāla kvartāla un Pļavnieku peldbaseina izveidi. Detalizētās teritorijas ietvaros projektēts Pļavnieku sabiedriskais centrs. Tas paredzēts, kā daudzslāņaina un piesātināta kā publiskā iekštelpa, tā ārtelpa. Teritorijā izvietotas sekojošas funkcijas - Pļavnieku informācijas centrs, interešu izglītības centrs, kultūras centrs, sporta centrs, kinoteātris, biroji, komercplatības. Visas funkcijas apvienotas ar tirdzniecības centra apjomu. Attīstīta arī publiskā ārtelpa paredzot basketbola laukumu, skeitparku, vairākus atklātos laukumus, gājēju ielu un zaļās zonas, kā arī improvizētu Pļavnieku slēpošanas kalnu. |
