| Abstract |
ANOTĀCIJA
Koksnes saglabāšanas un tās aizsardzības pret dažāda veida kaitīgo iedarbību veidi ir pilnveidoti gadsimtiem ilgi, tomēr galvenais aizsardzības veids vienmēr ir bijis, kad materiālu, detaļu vai konstrukciju virsmas tiek pārklātas ar aizsargājošiem pārklājumiem uz ķīmiskās vai dabiskās bāzes vai veicot piesūcināšanu ar ķīmiskām vielām, nemainot koksnes materiāla struktūru.
Dotā darbā ir apskatīts dabīgs koksnes aizsardzības veids termoapstrāde, kuras rezultātā koksnes aizsardzība pret dažāda veida kaitīgo iedarbību tiek panākta ar koksnes materiāla struktūras izmaiņām, kas savukārt ietekmē fizikāli-mehāniskās īpašības. Ņemot vērā iepriekš minēto, darba mērķis ir izpētīt atšķirības fizikāli-mehānisko īpašību klāstā, kas pastāv starp neapstrādāto koksni un koksni, kas tika pakļauta termoapstrādei.
Darba analītiskā daļā ir apkopota informācija par fizikāli-mehānisko īpašību izmaiņām un to lielumu koksnei pēc termoapstrādes procesa. Ņemot vērā to, ka īpašību izmaiņas notiek pateicoties izmaiņām materiāla struktūrā, darbā ir apskatīta koksnes šūnu komponentu (celuloze, hemiceluloze, lignīns, ekstraktas vielas) izturēšanās termoapstrādes procesa gaitā, kā arī katras komponentes loma ietekmē uz materiāla īpašību izmaiņām. Koksnes termoapstrāde process, kuru veic izmantojot dažādas tehnoloģijas. Dotā darba ietvaros ir apskatītas piecas Eiropas (Thermowood, Plato, Retification, Le Bois Perdure, OTH, Latvijas tehnoloģija), termoapstrādes tehnoloģijas, kuram ir individuālās atšķirīgas pazīmes, kas ietekme koksnes gala produkta īpašības.
Darba eksperimentālā daļā ir aprakstīti paveikti eksperimenti priedes koksnes lieces un spiedes paralēli šķiedrām robežstiprības lielumu noteikšana, ka arī ūdens uzsūkšanas spējas noteikšana koksnes paraugiem pirms un pēc termoapstrādes. Mehānisko īpašību noteikšanai eksperimenta gaitā tika izmantots spēkā esošais Eiropas standarts EN 408:2010+A1:2012 Koka konstrukcijas. Konstrukciju kokmateriāli un kārtām salīmēti kokmateriāli. Dažu fizikālo un mehānisko īpašību noteikšana. Katram eksperimentam tika izmantoti 4 koksnes paraugi pirms un pēc termoapstrādes, kopā 8 gabali. Paraugu termoapstrāde veikta pie to=190oC.
Iegūtie eksperimentālie rezultāti liecina, ka lieces stiprības radītāji koksnei pēc termoapstrādes pie dotās to pieaug vidēji par 16.1%, turpretī par 15.5% samazinās izlieces lielums. Spiedes stiprība paralēli šķiedrām paraugiem pēc termoapstrādes pieaug vidēji par 25%.
Veicot pārbaudi ūdens uzsūkšanas spējai, konstatēts, ka koksnes paraugiem pēc termoapstrādes tā ir samazinājusies, vidēji par 35%, kas savukārt veicina koka gala izstrādājumu mazāko samēšanas lielumu.
Maģistra darba apjoms ir 112 lappuses, tai skaitā 34 tabulas un 67 attēls. |
