| Abstract |
Mūsdienu cilvēki ir pieraduši dzīvot komfortā. Māju apsildīšana, karstā ūdens piegāde un tehnoloģiju attīstība tikai palielina elektroenerģijas patēriņu, kas savukārt, nozīmē, ka fosilo kurināmo izmantošanas daudzums arī palielinās.
Visplašāk pasaulē tiek pielietota nafta un dabasgāze, kuras ir pieejamas tikai nedaudzajās valstīs, visas citas, kuru skaitā ir arī Latvija, ir pilnīgi atkarīgas no importētā kurināmā daudzuma. Jau tagad mēs saprotam, ka dabas resursi sāk izsīkt, dabas piesārņojums tikai aug un, ka mēs arī esam pilnīgi atkarīgi un atrodamies ”riska zonā”.
Tāpēc ir ļoti nozīmīgi samazināt šos riska faktorus līdz minimumam un vienīgais izdevīgais lēmums šajā situācijā ir atjaunojamo energoresursu pielietošanas īpatsvara palielināšana, līdz maksimāli iespējamam, jo kāpēc, lai mēs neizmantotu dotus mums dabas resursus un „dabas” enerģiju, kura nekad neizbeigsies. Izmantojot atjaunojamos energoresursus varētu vismaz daļēji nodrošināt nepieciešamo mums elektroenerģiju un siltumenerģiju, tādā veidā samazinot mūsu rēķinus un nepiesārņojot apkārtējo dabu.
Pateicoties atjaunojamo energoresursu izmantošanai ir iespēja uzlabot arī valsts ekonomisko stāvokli , jo tiek veicināta reģionālā attīstība- veidojas jaunas darbavietas, attīstās lauksaimniecība, mežsaimniecība un rūpniecība.
Mēs varam novērot, ka jau tagad strauji attīstās tendence- tradicionālos pielietojamos energonesējus pakāpeniski aizvietot ar augstas kvalitātes energonesējiem, iekļaujot arī atjaunojamos energoresursus, tajā skaitā biomasas, saules, vēja enerģiju u.c. Tas padara atjaunojamos energoresursus konkurentspējīgus un veicina to plašāku izmantošanu. |
