| Abstract |
Darbā analizēta trikotāžas tubulārā, brūču aizsargājošā saite, kas tiek lietota uz dzīvnieku brūcēm pēcoperācijas periodā.
Izpētīts brūču aizsargājošo izstrādājumu sortiments, kas tiek lietots gan cilvēku, gan dzīvnieku ārstēšanā, kā arī šo izstrādājumu priekšrocības un trūkumi. Veikta veterinārārstu aptauja un noskaidrotas trikotāžas tubulārās, brūču aizsargājošās saites nepieciešamās īpašības, no kurām svarīgākās ir gaisa caurlaidība, lietošanas ērtums, neirstamība, elastīgums un ekonomiskais izdevīgums.
Veicot trikotāžas drānu pinumu teorētisko apskatu, izvēlēts piemērotākais pinums tubulārās saites izgatavošanai.
Apkopotas un analizētas nepieciešamās iekārtas, kas ir maza diametra lastika mašīnas, interlokmašīnas un divcilindru zeķu automāti, kā arī Latvijā pieejamās iekārtas tubulāro saišu izgatavošanai.
Ir izstrādāti eksperimentāli paraugi, kuriem tika noteikta gaiscaurlaidība, pagarināmība, deformācijas pie dažādām pieliktajām slodzēm, kas noteiktas ar speciāli izgatavotu deformāciju noteikšanas iekārtu, kā arī izejmateriālu patēriņš un izmaksas. Iepriekš minētās fizikālo īpašību pārbaudes veiktas gan pirms termofiksācijas, gan pēc un rezultāti parāda, ka termofiksāciju nav lietderīgi izmantot, jo tā vairāk samazina pilno deformāciju nekā paliekošo deformāciju.
Trikotāžas tubulārās saites izgatavošanai vispiemērotākais pinums ir pusfanga pinums, jo tas ir maz irstošs, kā arī tas no malām nesarullējas. Piemērotākie izejmateriāli ir kokvilnas dzija 25 tex kopā ar elastānu, ko apliecina gaiscaurlaidības, kā arī deformāciju noteikšanas pārbaudes.
Izstrādāta trikotāžas tubulārās, brūču aizsargājošās saites izgatavošanas tehnoloģija, kas ietver tehnoloģiskās kartes izveidi, kā arī pinuma, izejmateriālu un iekārtu izvēli. |
