| Abstract |
Sakarā ar nemitīgi pieaugošām siltuma un elektroenerģijas cenām, pēdējos gadus Latvijā un arī citās pasaules valstīs ir aktuāla esošo ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi visa veida ēkām. Viens no soļiem augstākas ēkas energoefektivitātes panākšanā ir iespēju robežās padarīt gaisu necaurlaidīgu ēkas ārējo norobežojošo konstrukciju. Šādā veidā tiecoties sasniegt zemāku ēkas siltumenerģijas patēriņu, bieži vien tiek aizmirsts par telpu mikroklimatu, kam ir būtiska nozīme cilvēka komforta un veselības stāvokļa saglabāšanā.
Šajā maģistra darbā tiek analizētā telpu gaiscaurlaidības ietekme uz tās mikroklimatu. Lai to paveiktu, tiek veikts literatūras teorētiskais apskats par to, kas ir mikroklimats, kas ir ēku gaiscaurlaidība un kāda ir tās teorētiskā ietekme uz mikroklimatu. Tiek veikta arī termogrāfija un temperatūras mērījumi trīs mazstāvu dzīvojamās mājās, kur iegūtie dati tiek izmantoti telpas matemātiskā modeļa izveidē un analīzē. Analīze tiek veikta, modelējot iespējamos telpas gaiscaurlaidības scenārijus galīgo elementu skaitliskās šķidrumu dinamikas (CFD) datorprogrammā.
Telpas mikroklimata skaitliskā analīze tiek veikta Latvijas dzīvojamam fondam raksturīgai dzīvojamai telpai ar platību 15 m2, pieņemot, ka telpā nav izvietoti nekādi ventilācijas kanāli. Mikroklimata analīze tiek veikta pieņemot, ka telpa sākotnēji ir hermētiski noslēgta, un ka telpas turpmākās analīzes laikā tiek secīgi palielināta tās gaiscaurlaidības pakāpe. Pie 50 Pa gaisa spiediena starpības (starp telpu un āra gaisu) izvēlētās pakāpes ir: 0; 0,6, 1,0, 2,0, 3,0 un 4,0 m3/(m2h). Analīze nosacīti tiek iedalīta divos iespējamās situācijās: a) situācijā, ja tiek palielināta telpas gaiscaurlaidības pakāpe pie nosacījuma, ka telpas sildķermeņa jauda ir ierobežota; b) situācijā, ja tiek palielināta telpas gaiscaurlaidības pakāpe pie nosacījuma, ka telpas sildķermenis ir spējīgs nodrošināt telpā konstanti nemainīgu 22C gaisa temperatūru.
Darbu rakstot, ir ņemta vērā Ministru kabineta noteikumos, Eiropas (EN) un internacionālajos (ISO) standartos un zinātniskajā literatūrā atrodamā saistošā informācija.
Darbs apjoms ir 96 lapas, 19 tabulas un 34 attēli. Pielikumu kopējais daudzums ir 18 lapas. Izmantotās literatūras avotu daudzums ir 51 avoti. |
