| Abstract |
Maģistra darbā tika veiktas dažādu sastāvu betona paraugu pārbaudes, kur kā cementējošā viela tika izmantots cements un pucolānpiedevas, lai noteiktu kādu ietekmi uz rezultātiem atstāj cementa daļas aizvietošana ar Latvijā pieejamām pucolānpiedevām, kas ļautu secināt, vai ir efektīvi izmantot šīs piedevas betona ražošanā.
Pētījumā tika izveidoti deviņi sastāvi, kur references sastāvā kā cementējošā viela tika izmantots portlandcements. Tika izveidoti divi ternāro cementējošo materiālu sistēmu sastāvi, kur pirmajā sastāvā kā cementējošā viela ir portlandcements 70%, mikrosilīcijs 10% un kalcinēti māli 20% un otrajā sastāvā kā cementējošā viela ir portlandcements 70%, mikrosilīcijs 20% un kalcinēti māli 10%. Lai analizētu rezultātus, tika izveidoti arī seši bināro cementējošo materiālu sastāvi, kur kā cementējošā viela tika izmantots portlandcements, kura masas daļu aizvieto mikrosilīcijs 10%, 20% un 30% apjomā, kā arī kalcinēti māli 10%, 20% un 30%. Šīs pucolānpiedevas tika izvēlētas, jo Latvijā ir pieejams rūpnieciski ražots mikrosilīcijs un starptautiskos un Latvijas pētījumos mikrosilīcija izmantošana betona ražošanā uzrāda pozitīvus rezultātus, savukārt māli Latvijā ir pieejams resurss, kurus var rūpnieciski sagatavot betona izgatavošanai.
Tika veiktas mehāniskās pārbaudes liecē un spiedē, kā arī diferenciālās termiskās analīzes (DTA) 3, 14, 28 un 56 dienu veciem paraugiem, kā arī tika mērīta temperatūra cementējošo sastāvu pirmajās 24 hidratācijas stundās.
Iegūtie rezultāti liecina, ka ternāro cementējošo materiālu sistēmu paraugu mehānisko pārbaužu rezultāti ir zemāki nekā references sastāvam. Maksimālā temperatūra hidratācijas sākumā ternāro cementējošo materiālu sistēmai ir zemāka. DTA rezultāti apliecina, ka pucolānpiedevas samazina Ca(OH)2 daudzumu sastāvā.
Maģistra darbs uzrakstīts latviešu valodā, tā apjoms 95 lapaspuses. Darbs satur 41 attēlu, 14 tabulas un tajā izmantots 19 literatūras avoti. |
