| Abstract |
Liela daļa UWB radaru izmanto stroboskopisko pārveidotāju uztvērējus. Šāds uztvērējs pārveido laikā īsus, periodiskus signālus ekvivalentā laikā, tā, lai tos ērti varētu diskretizēt ar vienkār-šiem ACP tālākai signālu apstrādei. Lai radars spētu noteikt objekta koordinātes trīs dimensiju
telpā, nepieciešams stroboskopiskais pārveidotājs ar 3 vai vairāk uztvērējiem. Lai arī šādi uztvērēji vienkāršo signālu diskretizāciju, pašu pārveidotāju izstrādei ir jāpievērš īpaša uzmanība,
lai saglabātu lineāru pārveidojumu un sinhronu uztvērēju darbību. Maģistra darbā tiek pētīts
kā izveidot stroboskopiskā pārveidotāja izvērses bloku ar iespēju pievienot līdz 4 uztvērējiem.
Piedāvātais risinājums tiek arī izgatavots un izmantots radara eksperimentālajā maketā.
Pateicoties vienkāršajai uzbūvei un relatīvi zemajai cenai, lielu popularitāti UWB radaru izstrādē ir guvuši tieši kvantējošie stroboskopiskie pārveidotāji. Tomēr tiem bieži ir nepietiekams
dinamiskais diapazons, lai tos izmantotu, piemēram, caursienas lokācijā. Lai uzlabotu uztvērē-ju dinamisko diapazonu, autors piedāvā izmantot savu adaptīvās kompensācijas algoritmu, kas
pielāgojas ieejas signālam. Arī šis algoritms tiek izmantots radara eksperimentālajā maketā.
Darba autors īpašu uzmanību pievērš tieši caursienas lokācijai kā UWB radara galvenajam
pielietojumam, pateicoties radara spējai noteikt objekta atrašanās vietu arī tad, ja tas nav radara tiešās redzamības zonā. Autors piedāvā savu UWB radaru signālu apstrādes algoritmu
kustīga objekta lokācijai divu dimensiju telpā. Darbā aprakstīta algoritma darbība, veikta tā
dator-modelēšana, kā arī pārbaudīta tā darbība uz eksperimentālā UWB radara maketa.
Darbā ietverts apskats par esošām vienas un vairāku antenu ultra-platjoslas radaru sistēmām,
to vadību, pielietošanu un signālu apstrādi. Tāpat, ir veikta salīdzinoša analīze par radarsistē-mā izmantojamo antenu skaitu. Darba otrajā nodaļā autors piedāvā datorvadāma, vairākantenu radara vadības moduļa aprakstu. Ir dotas principiālās shēmas, iespiedplates skices, kā arī
mikrokontroliera stāvokļu diagramma. Trešajā nodaļā tiek apskatīts algoritms, kas ievērojami
uzlabo kvantējoša stroboskopiskā pārveidotāja dinamisko diapazonu (no 24dB uz 71dB ). Ceturtajā nodaļā autors piedāvā kustīga objekta 2D izsekošanas signālu apstrādes algoritmu, kas
balstīts Karhuen-Love transformācijām. Maģistra darbs izstrādāts valsts pētījumu programmas
projekta Nr. 2 Inovatīvas signālapstrādes tehnoloģijas viedu un efektīvu elektronisko sistēmu
radīšanai ietvaros. Darbā ir 74 lpp., 5 nodaļas, 38 attēli, 2 tabulas, 4 pielikumi, 19 izmantotās
literatūras avoti. |
