| Abstract |
Konstantīna Zorina bakalaura darbā „Cauruļvadu un brīvu strūklu aprēķins strūklakām” apskatīti dažādi variantu strūklaku aprēķiniem, kā arī galvenais mērķis, kas ir atspoguļots inženiertehniskā projektā „Strūklakas izveide RTU iekšpagalmā”. Atveroties būvniecības fakultātei Ķīpsalā 1978.gadā, strūklaka, kas tika uzbūvēta iekšpagalmā starp 16 un 20 korpusu, nekad netika remontēta, kā arī strūklaka darbojas pēc tolaik pieņemtiem principiem – ūdeni ņemot no ūdensapgādes sistēmas un novadot viņu lietus ūdens novadīšanas sistēmā. Šobrīd strūklaka nestrādā jau vairāk nekā 10 gadus.
Zinot daudzo pasaules valstu ieguldījumu izglītības jomā, kā arī izglītības sistēmas mācību vietās labiekārtošanā, autors nolemj, ka RTU vajadzētu atgriezt pie dzīvības veco strūklaku, lai labiekārtotu iekšpagalmu, bet jau balstoties uz ekonomikas principiem.
Strūklakas risinājums izvēlēts, lai tendētu studentus interesēties un pētīt ūdens šķidrumu īpašības.
Arvien pieaugošās enerģijas izmaksas piespiež likt uzsvaru uz sistēmu un iekārtu darbības precizitāti, tādēļ tika izvēlēta tieši šī darba tēma, jo, pareizi veicot hidrauliskos aprēķinus un pārzinot aprēķinu gaitā iespējamās izmaiņas, ir iespējams veikt ekonomiski pamatotu sistēmas un iekārtu izvēli. Bakalaura darba mērķis ir pārbaudīt hidraulisko aprēķinu gaitā iekļautā lieluma- hidrauliskās pretestības koeficienta iespējamās izmaiņas, ja tas tiek aprēķināts pēc dažādu hidrauliķu norādītām formulām, kas atrodamas literatūras avotos „Hidraulika un hidrauliskās mašīnas” (V.Dirba, J.Uiska, V.Zars), „Hydraulic Design Handbook” (Larry W.Mays) un citos informācijas nesējos par hidraulisko aprēķinu gaitu. Dažādā formulu uzbūve hidrauliskā pretestības koeficienta aprēķināšanai plūsmas priekškvadrātiskās pretestības zonā darba autoram lika aizdomāties par iespējamām nesakritībām rezultātos. Tā piemēram, atsevišķās formulās tiek izmantots atšķirīgs funkcijas pakāpes lielums, atšķirīgs ir skaitlis, kurš tiek dalīts ar Reinoldsa skaitli, atšķiras atrisināšanas metodes (Kolbruka, Vaita formula jārisina ar iterācijas metodi, citas - kā vienkāršs vienādojums), u.t.t.
Tehniskajā risinājumā izvēlēti trīs dažādi varianti – ar slapjo sūkni un diviem variantiem sausiem sūkņiem, mainot cauruļvadu diametrus.
Darba noslēgumā ir aplūkoti cauruļvadu un iekārtu izvēles ekonomiskie apsvērumi un šīs izpētes laikā atrasta atziņa, ka cauruļvadu un iekārtu ekonomiska izvēle pilnībā balstās uz trīs stūrakmeņiem - precīziem aprēķiniem, pareizu cauruļvadu un iekārtu izvēli un iespēju veikt pilnvērtīgu sistēmas regulāciju ekspluatācijas laikā. |
