| Abstract |
Dzeramais ūdens, kas tiek transportēts pilsētas ūdensapgādes tīklos, satur gan organiskās, gan neorganiskās daļiņas, kas var akumulēties uz cauruļu iekšējās virsmas. Baktēriju augšana var novest pie tādām dzeramā ūdens problēmām, kā sliktas garšas, smaržas un duļķainības, turklāt ūdenī var plaši izplatīties patogēnas baktērijas. Ņemot vērā, ka ugunsdzēsībai nepieciešamais ūdens daudzums ievērojami pārsniedz mājsaimniecību sektoram nepieciešamo, lēmums transportēt ugunsdzēsības vajadzībām nepieciešamo ūdens daudzumu dzeramā ūdens tīklos nereti ievērojami ietekmē sistēmas izmēru, sacilpojumu, kā arī dzeramā ūdens kvalitāti. Vēl jo vairāk, dzeramā ūdens kvalitāti ievērojami var pasliktināt gan ķīmiskie, gan fizikālie un mikrobioloģiskie procesi, kas notiek ēku iekšējos ūdensapgādes tīklos.
Ņemot vērā to, ka mūsdienās ievērojami palielinājies pilsētu apdzīvotības blīvums, pieaudzis sintētisko materiālu pielietojums ēkās, kā arī sarežģītāki kļuvuši ēku tehniskie risinājumi, ievērojami pieaudzis arī ugunsnelaimes risks. Pēdējās desmitgadēs ir darīts daudz, lai samazinātu ugunsgrēkos bojā gājušo skaitu, taču statistikas dati neiepriecina, Eiropā
ugunsnelaimēs bojā gājušo skaits ir saglabājies nemainīgā līmenī. Aptuveni 80 % no pasaulē ugunsgrēkos bojā gājušo skaita ir dzīvojamo ēku sektora ugunsgrēku upuri, tādēļ ugunsdrošība privātajās mājās ir aktuāla problēma visā pasaulē.
Ugunsdzēsības sprinkleru sistēmu ierīkošana dzīvojamo ēku sektorā šobrīd tiek uzskatīta par vienu no potenciāli efektīgākajiem līdzekļiem cīņā par ugunsdrošību. Ierīkot šādas sistēmas līdz šim ir traucējuši gan cilvēku aizspriedumi, gan arī sistēmas tehnoloģiskās prasības, tādēļ nepieciešams attīstīt jaunu sistēmas konceptu, kas ļautu to pielietot plašā mērogā.
Izmantojot SIMDEUM modeļa (SIMulation of Demand End Use Model) ģenerētos ūdens patēriņa datus, šajā darbā tika pētīti vairāki dzīvojamo ēku ūdensapgādes un ugunsdzēsību sistēmu risinājumu hidrauliskie modeļi. Tika izmantoti trīs I. Pozņakova (2012) iepriekš izveidoti risinājumi (Dalīts, Kombinēts un Integrēts), kas tika izmainīti, lai atbilstu izvirzītajiem kritērijiem, kā arī pētījuma laikā tika izstrādāts pavisam jauns risinājums
Integrēts (uzlabots). Rezultāti parādīja, ka maksimālais ūdens vecums privātmājas dzeramā ūdens sistēmā var sasniegt pat 90 stundas. Salīdzinot Dalītas un Integrētas (uzlabotas) sistēmas, ievērojama ūdens vecumu atšķirība netika novērotā, tādēļ secināts, ka sprinkelru sistēmas ierīkošana dzīvojamajās ēkās neietekmē ūdens kvalitāti ēkas ūdensapgādes tīklā. |
