| Abstract |
Daudzdzīvokļu mājas tika būvēti 70. – 90.gados. Projektētais kalpošanas ilgums aptuveni 40 – 60 gadi. Šodien daudzām mājām tā saucamais dzīves cikls ieslidoja pēdējā nobriedumā stadijā, pēc kuras varētu būt tikai vai māju nojaukšana vai atjaunošana. Nojaukt visu, gan nolietotu, māju nedrīkst, jo iedzīvotajiem kaut kur jādzīvo un pārcelt uzreiz visus nograuzto māju iedzīvotājus jaunos mājokļos nav iespējams ekonomisko iemeslu dēļ: gan pašiem iedzīvotājiem, gan valsts budžetā tādu finanšu iespēju nav. Šajā situācijā loģiski rodas jautājums par to, kā atjaunot novecošos mājas.
Patlaban visizplatītākais dzīvojamo māju atjaunošanas veids ir māju renovācija. Šis process nav viegls. Tehniski pēc renovācijas tiek uzlabotas vai atjaunotas inženiertehniskas sistēmas un nosiltinātas nesošas konstrukcijas. Rezultātā paaugstinās māju energoefektivitāte un māju uzturēšana kļūst lētāka un ekonomiskāka.
Bet renovāciju īstenošana saistīta ar sociālajām, ekonomiskajām un citām problēmām.
Maģistra darba mērķis ir izpētīt un izanalizēt daudzdzīvokļu mājas renovācijas procesa sociāli ekonomiskas problēmas Latvijā un sniegt iespējamos risinājumus, ņemot vērā māju energoefektivitātes paaugstināšanas pieredzi un iedzīvotāju pozitīvas attieksmes pret to veidošanās Eiropas Savienībā un Baltijas valstī.
Vadoties no izvirzītā mērķa, darbu veido divi pētniecības virzieni. Pirmais ir renovācijas procesa analīze, arī tās veidošana no būvfizikas viedokļa, bet otrais – renovācijas procesa praktiska pielietošana. Mijiedarbojoties abiem pētniecības virzieniem – teorētiskajam un praktiskajam, tiek izdarīti secinājumi, doti vērtējumi un priekšlikumi.
Lai realizētu noteikto mērķi autorei bija jārisina šādi uzdevumi:
1) ar dzīvojamo māju renovāciju saistītas problēmas:
a) sociālās (dzīvojamo māju struktūra un īpatsvars Latvijā, Baltijas valstīs, Eiropas Savienībā; iedzīvotāju sastāvs un ienākumu līmenis; iedzīvotāju attieksme pret savām mājām);
b) ekonomiskās (dzīvojamo māju tehniskais un morālais stāvoklis, uzturēšanas organizācijas veidi un izmaksas);
c) politiskās (valsts īstenojama politika dzīvojamo fonda saglabāšanā, valsts regulēšana komunālo pakalpojumu sniegšanas jomā);
d) ekoloģiskās (CO2 emisiju samazināšana, cilvēka dzīves vietas ekoloģija);
2) renovācijas procesa būtība un veidi, kā arī tehnoloģiskie risinājumi; kādi ieguvumi tiek sasniegti un ar kādām grūtībām varētu saskarties renovācijas gaitā. Cik labi ir izpētīts šis process, kādi zemūdens akmeni varētu rasties. Kā var noteikt renovācijas procesa efektivitāti un cik ātri atmaksājas ieguldītie līdzekļi;
3) renovācijas procesa praktiska pielietošana, aprēķini un analīze;
4) definēto problēmu iespējamie risināšanas veidi, priekšrocības un trūkumi.
Problēmas identificēšanai un risināšanai tiek pielietotas analītiskas, salīdzināšanas (kvantitatīvas), aprakstošas metodes. Zinātniskās pētniecības metodes darbā tiek izmantotas, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un uzdevumus.
Maģistra darba hipotēze – dzīvojamo māju renovācijas rezultātā tiek uzlabots iedzīvotāju dzīves līmenis.
Maģistra darba novitātes:
1) renovācijas projekta efektivitātes noteikšanas metodes izstrāde;
2) sociāli ekonomisko šķēršļu, kas bremze renovācijas procesu, pārvarēšanas metodes noteikšana.
Maģistra darba lapu skaits – 88;
ievietoto tabulu daudzums – 12;
attēlu daudzums – 6;
pielikumu skaits – 4. |
