| Abstract |
Lai uzņēmums spētu pastāvēt nacionālajā vai starptautiskajā tirgū, uzņēmumam jāspēj efektīvi izmantot visus sev pieejamos resursus. Darbinieki ir viens no svarīgākiem uzņēmuma resursiem, pie tam, tas ir vienīgais resurss, kurš spēj darboties pretēji uzņēmuma mērķiem. Lai šādu varbūtību mazinātu vai pat likvidētu, uzņēmuma vadībai liela uzmanība ir jāpievērš personāla vadībai, īpaši izceļot personāla motivāciju.
Personāla motivācijas tēma vienmēr ir aktuāla, it īpaši mūsdienu sarežģītos ekonomiskajos apstākļos. Bieži vien uzņēmumu vadība neaptver iekšējās komunikācijas svarīgumu personāla motivācijas nodrošināšanā un lielu uzmanību pievērš materiālajai motivācijai, kura dod ļoti īslaicīgu atdevi un prasa ievērojamus finanšu ieguldījumus. Ar ekonomiskās krīzes iestāšanos, lielākā daļa Latvijas uzņēmumu samazināja darbinieku skaitu, darbinieku atalgojumu, kā arī atteicās no materiālās motivēšanas līdzekļu izmantošanas. Apstākļos, kad darba apjoms palielinās, atalgojums samazinās un tiek atcelti visi materiālie bonusi, darbinieku motivācija pakāpeniski pazūd, rodas stress un nomāktība, kas izraisa darba ražīguma samazināšanos, biežāku darbinieku saslimstību, kā arī samazinās darbinieku lojalitāte uzņēmumam. Lai šādā situācijā darbinieki turpinātu strādāt godprātīgi un ar pilnu atdevi, ir pilnvērtīgi jāizmanto iekšējo komunikāciju kā būtisko līdzekli, kurš nodrošinās darbinieku motivāciju pat tik nestabilajos apstākļos.
Pētījuma mērķis ir Komercbankas iekšējās komunikācijas sistēmas pilnveidošana ar nolūku nodrošināt personāla motivācijas līmeņa paaugstināšanos.
Analītiskajā daļā ir apskatīts Latvijas banku sektors, izpētīta banku sektora attīstība un to ietekmējošie faktori, noteikta Komercbankas vieta tirgū, kā arī izpētīta banku sektora dalībnieku pieredze iekšējās komunikācijas izmantošanā. Apkopojot ārvalstu un vietējos pētījumus, autore izpētīja un novērtēja ārvalstu un Latvijas uzņēmumu pieredzi komunikāciju modeļu izmantošanā personāla motivācijas nodrošināšanā, identificēja iekšējās komunikācijas pielietošanas labo un slikto praksi, kā arī novērtēja dažādu autoru nostājas par pētāmo tēmu.
Teorētiskajā daļā tika apkopotas atzītākās motivācijas teorijas un novērtētas iekšējās komunikācijas nozīme tajās. Tika veikts komunikāciju modeļu apskats, to pielietošanas priekšrocību un trūkumu novērtējums un tika veikta komunikāciju modeļu klasifikācija, tādejādi atvieglojot darbinieku motivēšanu ietekmējošo modeļu izvēli. Izmantojot esošo komunikāciju modeļu sastāvdaļas, autore izstrādāja personāla motivāciju veicinošo komunikāciju modeli, kurā iekļāva svarīgākās komunikācijas tēmas, komunikācijas dalībnieku pieredzes laukus, atgriezenisko saiti un citus darbinieku motivāciju ietekmējošos faktorus. Lai jaunajam modelim būtu maksimāli iespējamais pozitīvais rezultāts, ir nepieciešams nodrošināt komunikācijas procesa nepārtrauktību, veselīgu organizācijas iekšējo klimatu, brīvu informācijas plūsmu augšupejošā virzienā, kā arī nodrošināt organizāciju ar kompetentiem, pašmotivētiem un atklātiem dažādu līmeņu vadītājiem.
Zinātniski praktiskajā daļā tika veikts Komercbankas apraksts, tika analizēti personāla skaits, struktūra un kustība. Izmantojot anketēšanas metodi autore noskaidroja Komercbankas personāla motivāciju ietekmējošos faktorus un novērtēja to svarīgumu, izpētīja darbinieku aiziešanas galvenos iemeslus un neapmierinātības ar darbu aspektus, noskaidroja, kāda ir uzņēmumā pastāvošā iekšējās komunikācijas sistēma un kāda ir tās ietekme uz personāla motivāciju. Izmantojot pētījuma rezultātus, tika modelēts izstrādātā personāla motivāciju veicinoša komunikācijas modeļa praktiskais pielietojums, liekot uzsvaru uz pastāvošām nepilnībām iekšējās komunikācijas sistēmā. Daļas nobeigumā tika atspoguļots jaunā modeļa pielietošanas ekonomiskais izdevīgums, kurš izpaužas kā ienākumu no klientu skaita pieauguma palielinājums un ar personāla mainību un saslimstību saistīto Komercbankas izdevumu samazinājums. |
