| Abstract |
Šajā darbā autors veic pētījumu par ēku energoefektivitātes paaugstināšanas iespējām Latvijā un aprēķiniem, kas nosaka to ekonomisko pamatojumu. Sakarā ar to, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, kuras būvētas pirms 30 un vairāk gadiem ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī ar ļoti lieliem siltumzudumiem apkures sezonā, tās ir steidzami nepieciešams siltināt. Valstī ir izstrādātas ēku siltināšanas programmas, kuru ietvaros ir iespējams saņemt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, kas ir liels atbalsts šī brīža ekonomiskajā situācijā. Pieņemtais Energoefektivitātes likums, skaidri definē nosacījumus, kas jāizpilda, lai realizētu siltināšanas programmu.
Darbs sastāv no četrām daļām. Analītiskajā daļā autors ir iztirzājis galvenos likumdošanas aktus un būvnormatīvus, kas saistīti ar dzīvojamo ēku energoefektivitātes novērtēšanu un siltumzudumu novēršanu.
Projektu aprēķinu daļā tiek apskatītas metodes, kuras pielieto, lai novērtētu dzīvojamo ēku enerģijas patēriņus un izdarīti aprēķini, kuri modelē situāciju, veicot energoauditu.
Tehnoloģiskajā daļā tiek aprakstīts viens no iespējamajiem siltināšanas veidiem un tehnoloģiskā darbu secība.
Darba noslēgumā autors vērš uzmanību uz saasināto ekoloģisko situāciju pasaulē saistībā ar kaitīgo izmešu, it sevišķi oglekļa dioksīda, kaitīgo ietekmi uz klimata izmaiņām.
Pēc visas informācijas izpētes un apkopošanas, autors ir nonācis pie secinājuma, ka situācija ēku energoefektivitātes novērtēšanas jomā Latvijā ir uzlabojusies un ir labas iespējas realizēt ēku siltināšanas projektus ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. |
