| Abstract |
ANOTĀCIJA
Bakalaura darba tēmas nosaukums ir „Eiro ieviešanas ekonomiski ieguvumi un zaudējumi Latvijā”. 2004. gadā Latvija tauta piedalījās referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā, vienlaikus atbalstot eiro ieviešanu Latvijā. Tuvojas, tas brīdis, kad Latvija pievienosies 17 eirozonas valstīm un Latvijā tiks ieviesta vienota valūta – eiro. Galvenais priekšnosacījums, lai valsts varētu pievienoties monetārajai savienībai, ir piecu Māstrihtas kritēriju izpilde.
Bakalaura darba mērķis ir noteikt ieguvumus un zaudējumus, kas varētu skart Latviju pievienojoties eiro zonai. Bakalaura darba uzdevumi ir: noskaidrot vienotas valūtas nepieciešamību, raksturot Eiropas Monetārās Savienības darbību, izvērtēt vienotas valūtas priekšrocības un trūkumus, novērtēt Latvijas iekļaušanos Māstrihtas uzņemšanas kritērijos EMS raksturot iespējamos ieguvumus un zaudējumus, pēc pievienošanās eiro zonai, izveidot SVID analīzi, veikt aptauju, kuras rezultātā noskaidrot Latvijas iedzīvotāju informētību un uzskatus par eiro ieviešanu, kā arī izstrādāt secinājumus un priekšlikumus.
Bakalaura darba teorētiskajā daļā tika aprakstīta vienotas valūtas būtība un nepieciešamība, raksturota Eiropas Monetārās savienības būtība un tās noteiktie pieci Māstrihtas kritēriji.
Bakalaura darba analītiskajā daļā tika izveidota SVID analīze, kur tika noteiktas stiprās puses, vājās puses, kā arī iespējas un draudi, lai pēc tam analizētu iespējamos ieguvumus un zaudējumus, kas sagaida Latvijas valsti pēc pievienošanās eirozonai. Tika analizēta valsts spēja pildīt Māstrihtas kritērijus. Analītiskajā daļā tika veikta darba autores sastādītās aptaujas analīze par Latvijas iedzīvotāju informētību un uzskatiem par eiro ieviešanu Latvijā, kā arī salīdzināti iegūtie rezultāti ar citām aptaujām.
Pētījuma rezultātā darba autore ir secinājusi, ka Latvijai ir visas iespēja pievienoties eirozonai, jo veiksmīgi tiek pildīti noteiktie Māstrihtas kritēriji, pievienošanās eirozonai visticamāk notiks jau 2014. gada 1. janvārī, neskatoties uz Latvijas iedzīvotāju lielo neapmierinātību. Kā arī izvirzītā hipotēze ir apstiprinājusies, tomēr to pilnvērtīgi varēs apstiprināt, tikai pēc vēlākas datu analīzes, kas sekos pēc eiro ieviešanas Latvijā.
Bakalaura darbs sastāv no 58 lapām, kurās ir iekļauti 13 attēli, 3 tabulas un 1 pielikums. Autore ir izmantojusi 32 bibliogrāfiskus avotus. |
