| Abstract |
Latvijas vienmērīgas reģionālās attīstības nodrošināšana ir viena no aktuālākajām problēmām, jo ir vērojamas būtiskas teritoriālās atšķirības sociāli ekonomiskajā aktivitātē, atšķirīgā nodarbinātības un iedzīvotāju ienākumu līmenī, kā arī sociālās un kultūras dzīves nosacījumos. Viens no reģionālo jautājumu risinājumiem ir nevalstiskais sektors, jo pēdējos gados nevalstiskās organizācijas ir kļuvušas ļoti ietekmīgas kā pasaules notikumos, tā arī Latvijā. Maģistra darba mērķis ir izpētīt nevalstisko organizāciju sektora attīstību, atklāt tā kavējošos faktorus un izstrādāt inovatīvus risinājumus šo problēmu risināšanai. Autore izvirzīja šādu hipotēzi: Nevalstisko organizāciju līdzdalība Latvijas reģionu attīstībā palīdz uzlabot reģionu vienmērīgu attīstību, veidojot ciešāku sadarbību starp valsti un sabiedrību, nodrošina objektīvāku lēmumu pieņemšanu (ņemot vērā sabiedrības intereses) un nodrošina attiecīgās teritorijas iedzīvotāju labklājības celšanu. Analītiskās daļas ietvaros autore apskata teorētisko bāzi, veic Latvijas reģionu attīstības rādītāju analīzi, definē nevalstisko organizāciju sektora jēdzienus, analizē to darbības attīstību, pēta trešajam sektoram pieejamos finanšu resursus un atklāj reģionu un nevalstisko organizāciju attīstību kavējošos faktorus. Teorētiskās daļas ietvaros autore izstrādā jaunu nevalstisko organizāciju klasifikācijas sistēmu, kura ir balstīta uz Starptautiskās bezpeļņas organizāciju klasifikācijas bāzes. Kā otro novitāti autore izstrādā nevalstisko organizāciju finansēšanas modeli, kas ir izveidots, apvienojot privātā sektora un trešā sektora darbības modeļus. Jaunizveidotā modeļa darbība ir balstīta uz nevalstiskā sektora mērķiem un privātā sektora finansējuma ciklu, kas nodrošinās organizācijai nepārtrauktu resursu plūsmu. Zinātniski praktiskās daļas ietvaros autore pārbauda izstrādātās novitātes uz Zemgales reģiona un Zemgales nevalstisko organizāciju bāzes. Jauno nevalstisko organizāciju klasifikācijas sistēmu autore pārbauda, veicot manuālu klasifikāciju par pieejamām Zemgales reģiona nevalstiskajām organizācijām un veic Zemgales reģiona un Latvijas nevalstisko organizāciju salīdzināšanu. Savukārt, lai pārbaudītu jauno nevalstisko organizāciju finansēšanas modeli, autore veic konkrētās biedrības darbības analīzi pēc esošās sistēmas, izveido šīs biedrības darbības modeli pēc jaunās sistēmas un, izmantojot iegūtos rezultātus, nomodelē situāciju, kurā skaitliski attēlo, kā mainīsies NVO efektivitātes novērtēšanas rādītāji, mainoties biedrības darbības sistēmai. Savukārt, lai skaitliski pierādītu, ka attīstot reģionālās nevalstiskās organizācijas pēc jaunā finansēšanas modeļa, uzlabosies reģiona konkurētspēja, autore, izmantojot matricu par reģionu konkurētspējas faktoru salīdzinājumu, aprēķina Zemgales reģiona faktisko un plānoto attīstību ietekmējošo faktoru izmaiņas un veic salīdzinājumu ar Kurzemes reģionu. |
