| Abstract |
ANOTĀCIJA
Diplomdarba tēma ir Muitas darbības analīze Šengenas līguma ietvaros. Mūsdienu muitas dienesta darba prioritāte ir drošības garantēšana, kontrolējot narkotiku, psihotropo vielu, stratēģiskās nozīmes preču, kodolmateriālu, akcīzes preču, ieroču un radioaktīvo vielu pārvietošanu pāri valsts robežai. Savukārt Šengenas līguma pamatideja ir sniegt pilsoņiem iespēju ceļot, nepastāvot ierobežojumiem, saistībā ar kontroli uz dalībvalstu kopīgajām robežām.
Pastāvot šādai pretrunīgai situācijai, rodas neizpratne un apdraudējums muitas darbam. No vienas puses sniegtā brīvība rada papildus riskus, piemēram, iekšējās robežas var šķērsot jebkurā vietā bez personu pārbaudes, ļaujot personai veidot, noziedzīgus tīklus Šengenas zonas valstu ietvaros, vai veikt terorisma aktus, valstī nekontrolēti ievedot visas nepieciešamās izejvielas, jo netiek kontrolēta ne personu pārvietošanā, ne arī šīm personām piederošās preces. Papildus tam, kopš 2004.gada pievienošanās ES un 2007.gada pievienošanās Šengenas zonai muitas pārraudzībā ir palicis mazāk informācijas, tāpēc grūti veikt riska analīzi par personu, kura ir kādas no Šengenas zonas valsts pilsoņiem un pārvietojas sniegto brīvību ietvaros, jo muitai nav nekādu ziņu par to uz kurieni un no kurienes šīs personas dodas.
Savukārt no otras puses, nepastāvot kontrolei uz iekšējām robežām, priekšplānā tiek izvirzīta sadarbība un tehnoloģiskais nodrošinājums, kas, ja tiek pareizi pielietots, var radīt stabilāku pārraudzību un iespēju efektīvāk likvidēt noziedzības tīklus.
Darbā autore izvērtē vai priekšrocības un sabiedrības ieguvumi, kas ir norādīti Šengenas līgumā, ir adekvāti drošības draudiem, ko var radīt šī nekontrolētā personu pārvietošanās. Papildus minētajam, autore vēlas pierādīt, ka, neskatoties uz to, ka Šengenas līgums nav muitas līgums, tas skar un ietekmē muitas darbu.
Bakalaura darba 1.daļā ir apskatīta Šengenas līguma tapšanas vēsture, Šengenas zonas evolūcija, kā arī Latvijas ceļš līdz Šengenas telpai. Darba 2.daļā tiek apskatīta muitas darbība Eiropas Savienības ietvaros, muitas funkcijas, Šengenas zonas problēmas, kā arī riski Latvijai, kas izriet no konvencijas ar ko tiek īstenots Šengenas līgums. Darbs satur vienu tabulu un astoņpadsmit attēlus.
Pastāvot šādai pretrunīgai situācijai, rodas neizpratne un apdraudējums muitas darbam. No vienas puses sniegtā brīvība rada papildus riskus, piemēram, iekšējās robežas var šķērsot jebkurā vietā bez personu pārbaudes, ļaujot personai veidot, noziedzīgus tīklus Šengenas zonas valstu ietvaros, vai veikt terorisma aktus, valstī nekontrolēti ievedot visas nepieciešamās izejvielas, jo netiek kontrolēta ne personu pārvietošanā, ne arī šīm personām piederošās preces. Papildus tam, kopš 2004.gada pievienošanās ES un 2007.gada pievienošanās Šengenas zonai muitas pārraudzībā ir palicis mazāk informācijas, tāpēc grūti veikt riska analīzi par personu, kura ir kādas no Šengenas zonas valsts pilsoņiem un pārvietojas sniegto brīvību ietvaros, jo muitai nav nekādu ziņu par to uz kurieni un no kurienes šīs personas dodas.
Savukārt no otras puses, nepastāvot kontrolei uz iekšējām robežām, priekšplānā tiek izvirzīta sadarbība un tehnoloģiskais nodrošinājums, kas, ja tiek pareizi pielietots, var radīt stabilāku pārraudzību un iespēju efektīvāk likvidēt noziedzības tīklus.
Darbā autore izvērtē vai priekšrocības un sabiedrības ieguvumi, kas ir norādīti Šengenas līgumā, ir adekvāti drošības draudiem, ko var radīt šī nekontrolētā personu pārvietošanās. Papildus minētajam, autore vēlas pierādīt, ka, neskatoties uz to, ka Šengenas līgums nav muitas līgums, tas skar un ietekmē muitas darbu.
Bakalaura darba 1.daļā ir apskatīta Šengenas līguma tapšanas vēsture, Šengenas zonas evolūcija, kā arī Latvijas ceļš līdz Šengenas telpai. Darba 2.daļā tiek apskatīta muitas darbība Eiropas Savienības ietvaros, muitas funkcijas, Šengenas zonas problēmas, kā arī riski Latvijai, kas izriet no konvencijas ar ko tiek īstenots Šengenas līg |
