| Abstract |
Mūsdienu tehnoloģiskajā pasaulē arvien vairāk pieaug enerģijas patēriņš, un ēkas ir viens no vislielākajiem ikdienas enerģijas patērētājiem. Lai iegūtu enerģiju tiek izmantoti dabas resursi, kuri ir ierobežoti. Jau vairākus gadus pasaulē tiek runāts par enerģijas resursu straujo samazināšanos un to cenu pieaugumu, tādēļ tiek meklēti alternatīvi risinājumi, izmantojot atjaunojamos dabas resursus, kā sauli, vēju, zemes siltumu.
Lai iegūtu enerģiju no saules tiek izmantotas dažādas solārās tehnoloģijas, kā saules baterijas un saules kolektori. Tās pārsvarā tiek uzstādītas uz ēku jumtiem vai uz fasādes. Tās bieži netiek integrētas kopējā ēkas arhitektoniski konceptuālajā veidolā, kas sastopams arī Latvijas arhitektūrā.
Darbā tiek apkopota informācija par saules bateriju un saules kolektoru tehnoloģijām, to veidiem un dizaina iespējām. Tā kā darba mērķis ir dot priekšlikumu, kā efektīvi un estētiski integrēt solārās tehnoloģijas Latvijas arhitektūrā, ir izpētīts, vai to ir iespējams īstenot Latvijas laikapstākļos, izpētot solārā starojuma kartes un ekonomisko faktoru. Ir apskatīti vairāki ārvalstu projekti, kuru arhitektūrā veiksmīgi integrētas solārās tehnoloģijas, kur tās kalpo gan kā enerģijas ražotājs, gan kā ēkas dizaina papildinošs elements.
Pētījumā parādītas daudzveidīgas dizaina iespējas solārajām tehnoloģijām, nevis tikai ražotāju standartvarianti. Šīs iespējas var arī pielietot Latvijas arhitektūrā.
Rīga Tehniskās universitātes Arhitektūras un Pilsētplānošanas fakultātes 4. kursa studentes Līgas Vītolas bakalaura darbs sastāv no ievada, trīs analītiskajām nodaļām ar apakšnodaļām, secinājumiem. Darba pielikumā pievienots projektēšanas studiju laikā izstrādātais Manheimas divu tipu daudzdzīvokļu ēku priekšlikums.
Bakalaura darbs sastāv no 53 lpp, 42 attēliem, 7 pielikumiem un 41 izmantotajām informācijas avotu vienībām. |
