| Abstract |
Mājokļu politika Latvijā 20. gadsimta otrajā pusē un 21. gadsimta sākumā ir piedzīvo pārmaiņas. Parādās īpašuma privatizācijas tiesības, tiek apgūtas neapbūvētās platības Rīgas piepilsētā. Rodas jauni mazstāvu dzīvojamo ēku areāli, kas tiek dēvēti par ciematiem.
Mazstāvu apbūves dzīvojamo vienību veidošanās pilsētas ciešā tuvumā 20.gs. 2.pusē sastopamas gan citur Eiropā, gan ASV. Ap daudzām pilsētām vērojama to izplešanās izkaisītu mazstāvu apbūves struktūru veidā, kam pārsvarā raksturīga tikai dzīvojamā funkcija. Tiek meklēti jauni kritēriji, pēc kuriem vadīt piepilsētu ciematu veidošanās procesu un uzlabot to kvalitāti, īpašu uzmanību pievēršot vides ilgstpējības, funkcionālās un sociālās dažādības aspektiem, humāna vides mēroga un arhitektoniski pievilcīgas vides radīšanai.
1.nodaļā ir aplūkotas piepilsētas vides veidošanās tendences ASV un Eiropā, tajā skaitā Latvijā, Rīgas reģionā. Aplūkoti piemēri mūsdienīgu nelielu apbūves struktūru veidošanā. 2.nodaļā ir apskatīti dzīvojamās vides novērtējuma aspekti, un, balstoties uz tiem, izveidoti kritēriji Rīgas piepilsētas ciematu analīzei. 3. nodaļā ir sniegts Pierīgas ciematu urbānās vides izvērtējums, veicot vairāku ciematu analīzi un apkopojot iedzīvotāju aptaujas rezultātus.
Darba gaitā tika secināts, ka Pierīgas attīstības tendencēs ir vērojamas pilsētu paplašināšanās iezīmes, kādas sastopamas ASV un citur Eiropā. Ciematu veidošanās procesā vērojama to monofunkcionalitāte, ciemata struktūrā ietverot tikai dzīvojamo funkciju. Daļa ciematu veidojas kā esošu apdzīvotu vietu paplašinājumi, izmantojot eksistējošu infrastruktūru un apkalpes objektus, daļa veidojas kā telpiski noslēgtas, taču funkcionāli no pilsētas un tās apkaimes centriem atkarīgas vienības.
Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes 4.kursa studentes Ievas Mileikas bakalaura darbs sastāv no ievada, trim analītiskajām daļām un secinājumiem. Darba pielikumos pievienota iedzīvotāju aptaujas anketa un Manheimas (Vācija) dzīvojamās apbūves attīstības priekšlikums. Bakalaura darbs rakstīts latviešu valodā, tas sastāv no 64 lappusēm, 28 attēliem, 1 tabulas, 3 pielikumiem un 49 izmantotās informācijas avotiem. |
