| Abstract |
Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes 4. kursa studentes Zandas Zamuškas bakalaura darbs ir "Postindustriālo teritoriju integrācija pilsētas rekreācijas struktūrā".
Rūpniecības un ražošanas uzplaukums mūsdienās aiz sevis atstājis neizmantotas un noslēgtas rūpniecības zonas, kas veido ievērojamu daļu pilsētu teritorijas. Tās atrodas pievilcīgā un izdevīgā stāvoklī pilsētvidē, taču to platību un nesakārtotās vides dēļ, tiek apbūvētas brīvās, zaļās teritorijas. Postindustriālo teritoriju īpašumtiesības, zonu sabiedriskais raksturs, kā arī to lielā platība kavē atsevišķu ēku revitalizāciju. Potenciāls risinājums šai problēmai ir neizmantoto ražošanas zonu vides revitalizācija, veidojot potindustriālos parkus.
Bakalaura darba mērķis ir postindustriālo teritoriju un pilsētas zaļās struktūras sasaistes priekšnoteikumu definēšana, kas veikta darba 2. nodaļā.
1. nodaļā tiek apskatīta postindustriālo teritoriju veidošanās vēsture, to ietekme uz pilsētvidi caur cilvēka dzīves kvalitāšu prizmu, šo teritoriju revitalizācijas iespējas un rekreatīvais potenciāls.
2. nodaļā tiek pētīts postindustriālā parka sociālais, vēsturiskais, ekonomiskais un ekoloģiskais potenciāls, kā arī uzskaitīti un analizēti postindustriālo parku tipi, kā rezultāta tiek definēti šādu parku veidošanās priekšnosacījumu.
3. nodaļā tiek vērsta uzmanība uz postindustriālo parku potenciālu izveidi Rīgas pilsētā, pētot pašreizējo un nākotnē plānoto neizmantoto ražošanas teritoriju stāvokli, kā arī apskatot pilsētas rekreatīvo zonu izvietojumu. Nodaļu noslēdz postindustriālo parku veidošanās priekšnoteikumu mērķtiecīgas piemērošanas analīze divu Rīgas pilsētā esošu postindustriālu teritoriju gadījumā.
Darba rezultātā tiek secināts, ka postindustriālo parku veidošana ir ilgtspējīgs, ekonomiski, socioloģiski un ekoloģiski veiksmīgs aspekts. Postindustriālie parki ir loģisks un racionāls solis, kas noved pie pārdomātas pilsētvides un esošo resursu izmantošanas. Postindustriālajiem parkiem ir potenciāls attīstībai Latvijas lielākājās pilsētās, piemēram, Rīgā.
Darbs rakstīts latviešu valodā, tā lappušu skaits ir 55, darbā iekļauti 29 attēli un 16 shēmas, tam ir 1 pielikums, izmantoti 76 informācijas avoti. |
