| Abstract |
Darba ietvaros ir apskatīti iespējami aizsardzības pasākumi un risinājumi pret 25. stāvu 90. metrīgu monolīta dzelzsbetona ēkas progresējošo sabrukumu. Ēkas gabarīti plānā ir 72m * 18m.
Pētijuma sākuma posmā ēkas galveno nesošo elementu šķērsgriezuma izmēri un stiegrojuma daudzumi tika pieņemti un aprēķināti, pieliekot ēkai aprēķina slodzes no vēja, sniega, elementu pašsvara un lietdērīgas slodzes. Darba turpmākajā gaitā tika analizēta ēkas stūra un ārējās fasādes kolonnu sabrukšana M/1 un M/2 asīs, kā arī to ietekme uz blakus esošajiem elementiem - kolonnām, pārsegumiem, stinguma stāvu elementiem.
Darbā ir ietverti ēkas pastiprinājuma varianti ar stinguma sienu un kopni, izmanojot dažādus dinamiskus koeficientus . Katrs sabrukšanas kolonnas variants bija analizēts 6 dažādos variantos, mainoties ēkas stinguma pastiprinājuma un dinamiska koeficienta vērtībai.
Tālākajā pētījuma gaitā tika aprēķināti papildus piepūles blakus un augstāk esošos elementos no sabrukušas kolonnas. Tika noteikts nepieciešama papildus stiegrojuma daudzums kolonnās pēc piepūļu pārdalīšanas. Aprēķina modelis mainījās atkārībā no iegūtiem rezultātiem. Virs sabrukušas kolonnas dzelzbetona kolonnu nomainīja apaļais metāla šķērsgriezums, kura laukums ir vienāds ar aprēķināta kolonnas stiegrojuma laukumu. Pētījuma turpinājumā bija iegūti sabrukušo pārsegumu laukumi (ņemot vērā, ka tie netiek pastiprināti) un aprēķināts nepieciešamais pārsegumu papildus stiegrojums, kurš garantētu, ka sabrukšanas laukums katrā no variantiem nepārsniegs 100 m2.
Darba noslēguma daļā tika aprēķinātas un salīdzinātas savā starpā gala izmaksas visiem variantiem, , pieņemot, ka ēkas sabrukušas daļas pārsegumu laukums nepārsniedz 100 m2 un noteikts racionālākais risinājums pēc cenas un no arhitektūras viedokļa.
Pētījums neietver sevī papildus stiegrojuma un izmaksu aprēķinus ēkai bez stinguma pastiprināšanas, jo avārijas gadījumā notiek vairāku blakus esošo kolonnu sabrukums, veidojot sabrukuma laukumu, kurš vairākkārt pārsniedz maksimāli pieļaujamo. |
