| Abstract |
Kādam būtu jābūt mūsdienu mājoklim, ja mēs domājam par tā efektivitāti un ilgtspējību nākotnē, mājoklim, kas spētu attīstīties līdz ar cilvēku, atļaujot tam būt par tās dominanti, ne apspiestības upuri? Atbilde tam ir elastīgs mājoklis - tāda mākslīgi radīta vide, kas vienlaikus spēj gan reaģēt uz cilvēka mainīgajām vajadzībām, neuzspiežot tam pārmaiņas vai pielāgošanos tām, gan atbalstīt arhitektūras pamatmērķi, radot telpu, kas vienlaikus ir kā funkcionāla, tā cilvēkam patīkama.
Darba mērķis ir izpētīt un sistematizēt elastīga mājokļa projektēšanas principus un to ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā, un izvērtēt elastīga mājokļa attīstības potenciālu.
Darbs iepazīstina ar elastīgas arhitektūras koncepciju un terminoloģiju. Tiek atklāts elastīgam mājoklim piemītošais potenciāls sniegt būtisku ieguldījumu pielāgojamu un tādējādi ilgtspējīgāku ēku sasniegšanā, skaidri parādot to sociālās, ekonomiskās un vides priekšrocības. Apvienojot vēsturi un teoriju, tiek atklāti un sistematizēti paņēmieni elastīga mājokļa sasniegšanai. Darba noslēgumā tiek analizēti mājokļu paraugi elastīgas arhitektūras kontekstā un noskaidrota elastīga mājokļa koncepcijas aktualitāte un zināšanu līmenis Latvijas sabiedrībā. Teorētisko izpēti papildina studiju projekta ietvaros izstrādātais ilgtspējīgas daudzfunkcionālas vides attīstības priekšlikums Manheimā, Vācijā.
Izstrādātais darbs kalpo par ceļvedi elastīga mājokļa sasniegšanai arhitektūrā un nozīmīgu vērtību mājokļu arhitektiem un dizaineriem, namu apsaimniekotājiem un izstrādātājiem, un arhitektūras un būvniecības studentiem.
Darba apjoms - 64 lpp., 6 tabulas, 21 attēls un 3 pielikumi. Izmantotas 50 informācijas avotu vienības. |
