| Abstract |
Šī darba tapšanas brīdī jautājumi, kas ir saistīti energoefektivitāti, bija plašu diskusiju objekti ne tikai Eiropas Savienībā kopumā, bet arī katras dalībvalsts nacionālajā līmenī. Energoefektivitātei ir būtiska loma cilvēku labklājības un ekonomiskās situācijas uzlabošanā gan šobrīd, gan arī tuvā un ļoti tālā nākotnē. Mūsu valsts energoresursi ir ļoti ierobežoti un tā tiešā veidā ir atkarīga no importētajiem resursiem, tāpēc, domājot par nākotni, ir jāpanāk maksimāla to izlietošanas efektivitāte. Šobrīd, pieļaujot būtiskas kļūdas energoefektivitātes politikas izstrādē, to labošana nākotnē var izmaksāt ļoti dārgi. Nevienam nav noslēpums, ka energoefektivitāte ir viena no prioritārajiem rīcības virzieniem Eiropas Savienības stratēģijā - Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Izvirzīto mērķu sasniegšanai nepietiek ar to, ka par energoefektivitāti lemj tikai enerģētiķi un šī jautājuma risināšanai ir jāpiesaista arī plašākas publikas diskusija. Turklāt diskusijas pamatā ir jābūt labai iesaistīto pušu informetībai par energoefektivitātes pozitīvo un negatīvo ietekmi uz sabiedrību.
Darba ietvaros tika apskatīti un izanalizēti ES rīcības virzieni energoefektivitātes jomā, kā arī Latvijas Republikas energoefektivitātes politikas dokumenti. Īpašs uzsvars darba ietvaros tika likts uz Latvijas pirmā un otrā energoefektivitātes rīcības plāna analīzi un priekšlikumiem tā uzlabošanai, kuri galvenokārt tiek balstīti uz citu ES dalībvalstu Dānijas, Zviedrijas, Slovākijas, Slovēnijas, Austrijas, Polijas, Lietuvas, praksi energoefektivitātes jomas pilnveidošanā.
Nobeigumā ir atspoguļoti autora veiktā pētījuma Statistikas reģionu enerģijas bilanču analīze rezultāti, kas uzskatāmi atspoguļo Latvijas Republikas reģionu energoefektivititātes līmeni, kā arī tajā tiek salīdzināts šis līmenis ar Latvijas vidējo un tiek analizēti noviržu iespējamie cēloņi. Kā būtiska un neatņemama šīs daļas sastāvdaļa ir izstrādātā ilgtspējīgas plānošanas reģionu un to novadu veidošanas metodoloģija, kas var tikt izmantota kā palīgmateriāls izstrādājos atsevišķu reģionu energoefektivitātes rīcības plānus.
Darba kopējais apjoms ir 66 lappuses. Tajā ir ievietotas 7 tabulas, 13 attēli un 5 pielikumi. Darbā tika izmantoti 57 literatūras avoti. |
