| Abstract |
Šis bakalaura darbs sastāv no divām daļām: pirmā daļā ir teorija un otrā praktiskais risinājums.
Teorijas daļā tika apskatīta dzeramā ūdens neatbilstības problēma MK noteikumu Nr.235 Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" prasībām. Darbā tika apskatīts, cik daudz patērētāju saņem MK noteikumiem atbilstošu kvalitatīvu ūdeni, kā arī kādiem parametriem ūdens neatbilst, kuros reģionos ūdens neatbilst MK noteikumiem.
Tika pievērsta uzmanība sekojošām problēmām: dzelzs ietekme uz cilvēka veselību, sanitārtehniskās iekārtas, caurules, karstā ūdens sagatavošana.
Apskatīti procesi, kas notiek ūdens atdzelžošanas laikā, kā notiek divvērtīgās dzelzs oksidācija, adsorbtīvā oksidācija, dzelzs oksidācija ar katalizatora klātbūtni un kas veic bioloģisko atdzelžošanu.
Teorētiskajā daļā tika apskatītas biežāk pielietotās ūdens atdzelžošanas metodes, aprakstīti to darbības principi, kādas ķīmiskās vielas, izņemot dzelzi, var izdalīt ar šo metožu palīdzību, kā pareizi izvēlēties atdzelžošanas metodi, kā arī norādītas minēto metožu priekšrocības un trūkumi.
Praktiskajā daļā tika veikts eksperiments, cik ātri notiek divvērtīgās dzelzs oksidācija ar dažādām vielām trīsvērtīgajā. Šie dati izmantoti kontakttvertņu, kurās notiek oksidēšanas procesi, lieluma tālāko aprēķinu veikšanai. Atdzelžošanas stacija projektēta saskaņā ar MK noteikumiem:
Nr. 235. "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība";
Nr. 634. "Noteikumi par dabīgā minerālūdens un avota ūdens obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām un kārtību, kādā izsniedz atļaujas dabīgā minerālūdens izplatīšanai un sedz izsniegšanas izmaksas". |
