| Abstract |
Maģistra darbs tiek veltīts jaunās paaudzes gāzbetona norobežojošo konstrukciju siltumtehnisko parametru izpētei. Darba rezultātā ir izstrādāta sakarība starp siltumvaditspēju gāzbetonam un mitruma svaru procentos tajā. Lai veiktu nepieciešamās darbības par jaunās paaudzes gāzbetona paraugu tika izvēlēts AEROC ražotais gāzbetona bloks ar tilpummasu 450 kg/m3. No veikalā nopērkama bloka ar izmēriem 600x100x400 mm tika izgatavots paraugs atbilstoši laboratorijas iekārtai FOX 600 ar izmēriem 350x350x350 mm. Maģistra darba mērķis ir iegūt līkni, kas atspuguļotusakarību starp mitruma svaru materiālā, to izsakot procentos % un siltumvadītspējas radītājiem, tos izsakot kā siltumavaditspejas koeficentu W/m*K un siltumpretestibu m2*K/W, ko iegūst sienas biezumu dalot ar siltumvaditspējas koeficentu (R=d/ʎ). Ņemot vērā gāzbetona īpašības ( absorbcijas spējas un blīvumu ) paredzēju, ka mainoties mitruma svaram paraugā siltumvadītspēja pieaugs lineāri. Izpētot materiālu paredzam novērot, ka materiāls peldēs virs ūdens un ātri absorbēs ūdeni, sakarā ar lielo gaisa daudzumu sausa gāzbetona porās.
Maģistra darbam ir 5 nodaļas – literatūras apskats, kas atspoguļo zinātniskās literatūrās teorijas, ražotāju pausto informāciju un pieņēmumus, dažādu ekspertu viedokli un rekomendācijas un pieņemtās nozares regulas. Izmantotās metadoloģijas apraksts ir balstīts izejot no darba mērķa un paredzamajiem rezultātiem, kā arī pieejamās laboratorijas resursiem.Iegutie rezultāti ir salidzinami ar ekspertu viedokli un materiālu ražotāju datiem un paraug aprēķiniem ,kā arī iegūtie dati ir izmantojami, lai raksturotu gāzbetona siltumtehnisko parametru tendences un izmaiņas atkarībā no mitruma satura.
Maģistra darba gaitā ir ieguti šādi rezultāti:
• Mitrums gāzbetonā, jau pie sīkākajām izmaiņām pasliktina siltumtehniskos parametrus.
• Pieaugot mitrumam gāzbetonā siltumvadītspēja pasliktinās nevienmērīgi. Visstraujāk tā pasliktinās intervālos no 5% - 7% mitruma svara, kur siltumvadītspējas pasliktināšanās uz 1 mitruma % sausā gāzbetonā pieaug par 0.0064 W/(m*K), kas būtība ir divreiz straujāk, ka intervālā līdz 5% mitrumam.
• Lietot gāzbetonu, ka sienu norobežojošo konstrukciju bez papildu siltumizolācijasnevienmēr ir izdevīgs risinājums.
• Aprēķinot siltumpretestību jāņem vērā dabā konstatētais siltumvadītspējas koeficents.
• Domājot par siltuma zudumiem un plānojot norobežojošo konstrukcijas, kopumā uz ēkas energo efektivitāti ir jaskatās kompleksi. |
