| Abstract |
ANOTĀCIJA Bakalaura darba tēma ir Mazizmēra koģenerācijas iekārtu ieviešanas iespējas Latvijā. Šī anotācija atspoguļo nozīmīgākās bakalaura darba daļas un to īsu kopsavilkumu, secinājumus un rezultātus. Darba uzdevums ir apskatīt esošo situāciju enerģētikā Latvijā. Tas nozīmē apskatīt enerģijas patēriņu, kurināmo veidus un infrastruktūru, likumdošanas normas, elektroenerģijas ražošanu, lai izprastu esošo vidi, kurā iespējams ieviest mazizmēra koģenerācijas iekārtas mājsaimniecību patēriņam. Enerģētikas politika Latvijā šobrīd nav labvēlīga mazizmēra koģenerācijas iekārtu ieviešanai mājsaimniecībās vairāku iemeslu dēļ. Lai pretendētu uz saražotās elektrības pārdošanu tirgū, katram ražotājam jāsasniedz kurināmā efektivitāte 80 % un jāpadod centralizētajā siltumapgādē 75 % no saražotā siltuma. Turklāt tas vai saražotā elektroenerģija tiks iepirkta ir atkarīgs no citiem ražotājiem, arī lielajiem TEC un hidroelektrostacijām, proti ja to efektivitātes un citi rādītāji pārsniedz mazizmēra koģenerācijas iekārtas rādītājus, tad elektrību nav iespējams pārdot tirgū. Lai veidotu labvēlīgāku vidi, būtu jāizvērtē arī vairāki citi kritēriji, piemēram, daudz mazākie pārvades zudumi un izmaksas. Tomēr citi faktori mazizmēra koģenerācijas iekārtu ieviešanai ir pat ļoti atbilstoši. Gāzes infrastruktūra ir labi attīstīta, šobrīd kopējais tīklu garums sasniedz 1240 km, malka tiek izmantota 29 30 % mājsaimniecībās, kas liecina, ka biomasas infrastruktūra arī ir plaši attīstīta; tāpat arī ilggadējā pieredze liela mēroga koģenerācijā ir vērtējama kā pamats arī mazizmēra koģenerācijas attīstībai. Ņemot vērā, ka darbs izstrādāts, esot Vācijā, plašāk apskatīts tieši Vācijas tirgus. Apskatīto mazizmēra koģenerācijas iekārtu dati ir piemērojami dažādiem projektiem, jo, piemēram, elektrības jauda dažādām iekārtām ir 0,2 20 kW, bet siltuma jauda 0,2 35 kW. Vairāk nekā puse no apskatītajām iekārtām vēl neatrodas tirgū tie ir attīstības stadijā. Lai gūtu priekšstatu par to, kāda ir bāze šādas tehnoloģijas ieviešanai Latvijā, plašāk iztirzātas vienu centralizētās siltumapgādes staciju un vienu industriālo projektu. Raksturīga īpašība iekārtu izbūvei ir tas, ka vienlaicīgi tiek atrisinātas vairākas problēmas. Piemēram, SIA Carnikavas dārznieks kopā ar mazizmēra koģenerācijas iekārtas sistēmas izbūvi, tika atrisināti arī jautājumi par mēslošanu. Rezultātā CO2 emisijas tika samazinātas par 1 680 tonnām/gadā, nātrija fosfāta patēriņš - par 16 000 kg/gadā un gāzes patēriņš - par 608 450 m3/gadā, augu mēslojuma patēriņš - par 6 000 tonnām/gadā un ūdens patēriņš par 8 400 m3/gadā. Šādā veidā ražošanas izmaksas pazeminātas par 60 % par vienību. Mazizmēra koģenerācijas iekārtas atrodas attīstības stadijā, tāpēc nepārtraukti notiek jaunu tehnoloģiju attīstība, kā arī jau esošo tehnoloģiju darbības uzlabošana, tāpēc šajā sfērā ir plaša pētniecība. Darbā ieskicēti daži no pētījumu rezultātiem, kas veikti Minhenes Tehniskajā universitātē un jau prezentēti Microgen II konferencē. Pašreizējā enerģētikas situācija Vācijā, precīzāk, lēmums par pilnīgu atteikšanos no atomenerģijas, kas sastāda 10,9 % no kopējā Vācijas enerģijas patēriņa, ir radījis daudz jautājumu un ideju, kā to aizvietot, lai nodrošinātu tikpat stabilu elektroenerģijas piegādi kā līdz šim. Bakalaura darbā ieskicētas galvenās tendences un vadlīnijas šai jauna modeļa enerģētikas attīstībai un atomenerģijas aizvietošana ar mazizmēra koģenerācijas iekārtu saražoto elektrību. Izmantojot siltumenerģijas uzkrāšanu, iespējams aizvietot atomenerģiju, un nodrošināt stabilu bāzes enerģiju, lai nodrošinātu piegādes jebkuros laika apstākļos, kas var radīt problēmas, ja tiktu izmantoti tikai atjaunojamie resursi. Bakalaura darba inženierprojekta daļā apskatīta divu dažādu mazizmēra koģenerācijas iekārtu uzstādīšanas efektivitāte London South Bank universitātes pētniecības centrā. Projektētā sistēma atspoguļo gadījumu, ja mazizmēra koģenerācijas iekārtas savieno ar siltum sūkņiem un absorbcijas čilleri. |
