| Abstract |
Maģistra darbā, izmantojot dažādas piedevas, pētīti nanobetona rukumu procesi. Mūsdienās ir izstrādāti betonu maisījumi ar ļoti augstu izturību, taču tos negatīvi ietekmē rukums.
Darbā apkopota informācija par betona maisījumu hronoloģisko attīstību pēdējo 50 gadu laikā, aplūkoti dažādi betona maisījumu sastāvu veidi. Starp betona īpašībām izcelta fibru sasaiste ar matricu, spiedes un stiepes stiprība. Darbā tiek apskatītas arī metodes, ar kuram analizē betona plaisāšanu un modelē iespējamās plaisas agrīnā augstas stiprības betona vecumā. Starp rukumu veidiem, kas ietekmē augstas stiprības betonu, īpaši izdalīts autogēnais un žūšanas rukums, paskaidroti to rašanās cēloņi un faktori, kuri rukumu mazina vai pastiprina. Sīkāk analizēta temperatūras ietekme un žūšanas rukumu samazinošas vielas: SRA un SAP. Tika apskatītas trīs metodes, ar kurām pieņemts mērīt rukumu.
Praktiskajā daļā, lai izmērītu autogēno un žūšanas rukumu, kā arī tā ietekmi uz spiedes un lieces izturību nanobetona paraugiem, tika veikti četri eksperimenti, kuriem bija nepieciešami astoņi laboratorijas darbi. Darbā aprakstīti eksperimenti ar diviem betona sastāviem, no kuriem viens bija nanobetons. Nanobetonu pamatsastāvam tika pievienotas divu veidu fibras. Tika eksperimentēts ar trim paraugu uzglabāšanas vidēm.
Darbam ir trīs galvenās nodaļas, ko papildina 105 attēli un diagrammas, kā arī 15 tabulas ar datiem par betona un nanobetona autogēno relatīvo deformāciju, žūšanas rukumu un tā relatīvo deformāciju, spiedes un lieces testu rezultātiem u.c. pielikumā. Izmantotas 30 literatūras vienības, tai skaitā arī interneta resursi. |
