| Abstract |
Anotācija
Ilzes Miķelsones maģistra darbs „Daudzdimensionalitāte arhitektūrā”
Rīga: RTU, APF, 2012
Arhitektūras vide ataino sabiedrības attīstību visos līmeņos, vienlaikus mijiedarbojoties ar sabiedrību un ietekmējot to. Cilvēcei, arvien vairāk uzkrājot pieredzi un ģenerējot jaunu informāciju, arī arhitektūras vidē, kā praktiski jebkurā citā jomā, ir vērojams nepārtraukts informatīvā lauka paplašinājums, kura izaugsme sevišķi strauji aktualizējusies pēdējās desmitgades laikā.
Maģistra darba mērķis ir definēt arhitektūras daudzdimensionalitāti izraisošus faktorus un noteikt arhitektūras procesus strukturējošus paņēmienus. Lai sasniegtu mērķi, ir nepieciešams veikt vispārīgu parādības apskatu, konstatēt uz arhitektūru attiecināmus nozīmīgākos robežaspektus, veikt pastāvošo arhitektūras iniciatīvu un realizācijas mehānismu modeļu klasifikāciju, apkopot šī procesa attīstības tendences un problemātiku nozares praksē Latvijā un, balstoties uz nozares ekspertu intervijās iegūtajiem datiem, konkretizēt vadlīnijas transformācijām arhitektūras projektēšanas un projekta vadības nozarē.
Pētījuma pirmajā nodaļā, pārbaudot hipotēzi, ka daudzdimensionalitāti kopumā, t. sk. arhitektūrā, rada daļu pavairošanās, to daudzveidības pieaugums un dažādu jomu savstarpēja ietekme, veikti padziļināti pētījumi būtiskāko notikumu un arhitektūras stilu skaitliskajai attiecībai pret laika posmu, īpašu uzmanību pievēršot arhitektūras būtiskāko evolūcijas un izmaiņu impulsiem – reakcijām uz izmaiņām dažādos nosacījumos un sabiedrībā kopumā.
Pētījuma otrajā nodaļā, analizētas divu tipu arhitektūras procesus strukturējošu paņēmienu grupas. Arhitektūru nosacīti aplūkojot duāli un ierobežoti kā a) formu un b) formas īstenošanas mehānismu, darbā noteikti divi robežaspekti, ko izraisa daudzdimensionalitāte. Pirmais attiecas uz informatīvās precizitātes aspektu, kas izpaužas kā skaidru, apkopojošu māksliniecisku izteiksmes līdzekļu, tam sekojošu jēdzienu un definīciju trūkums, izraisot padziļinātus centienus arhitektūru klasificēt un izskaidrot. Otra robežaspekta izvēle – kontroles jeb vadībzinātnes aspekts – balstās novērojumā, ka bieži vien birokrātisku un demokrātisku procedūru rezultātā ievērojami pieaug darba apjoms un laika patēriņš, pieņemtie lēmumi nav tie labākie, kļūst apgrūtinoši orientēties un plānot, turklāt ieguldījums var neattaisnot rezultātu. Šajā darba daļā ir apzināti būtiskākie arhitektūras izskaidrošanas un klasifikāciju mēģinājumi 20.–21. gadsimtā, un radīts modelis ar arhitektūras sistēmas iekšējiem ietekmes parametriem un ārējiem ietekmes faktoriem, definējot faktu, ka daudzdimensionālas arhitektūras vides organizēšanai sevišķi būtisks ir kopskats un jauna tipa izpratne, kā vadīt kompleksu sistēmu mainīgā vidē.
Trešajā nodaļā, caur lokālo prakses piemēru un ekspertu viedokļu apkopojumu, tiek raksturota un strukturēta nozares problemātika Latvijā. Kā virsuzdevums turpmākai veiksmīgai arhitektūras attīstībai tiek noteikta visu iesaistīto izpratne par daudzdimensionalitātes izraisītu sakarību esamību un turpmāka tās aspektu mērķtiecīga analīze, kas var būtiski veicināt nozares speciālistu un sabiedrības spējas to adaptēt uztveres, organizācijas, kontroles un administratīvi tiesiskā mehānisma aspektos.
Darba rezultātā, kā izstrādes priekšlikums, iegūtas uz arhitektūras nozari attiecināmas, daudzdimensionalitāti strukturējošas sakarības kā vadlīnijas arhitektūras vadībzinātnes domēna transformācijām.
Pētījumā ir izmantotas teorētiskās, grafiskās un empīriskās izpētes metodes. Darba apjoms ir 93 lpp. bez pielikumiem. Darba izstrādes laikā ir veiktas nozares ekspertu intervijas, darbs ir ilustrēts ar 35 attēliem, tajā ir 3 tabulas un 6 pielikumi, kā arī izmantoto literatūras avotu saraksts, kas sastāv no 44 bibliogrāfiskajiem aprakstiem. |
