| Abstract |
Latvijā, tāpat kā citās ES dalībvalstīs, sociālā politika ir nesaraujami saistīta ar valsts demogrāfisko un makroekonomisko attīstību. Ekonomiskā krīze kopsolī ar sabiedrības novecošanās ir nopietns risks valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātei ne tikai pašlaik, bet arī tālākajos gados. Pēdējā laika tendences pasaules valstu pensiju sistēmās arī ir negatīvi ietekmējušās no iedzīvotāju novecošanās procesa un zemiem dzimstības rādītājiem. Ir nepieciešamība veikt nopietnas korekcijas gan sistēmas pašreizējās situācijas uzlabošanai, gan finanšu ilgtspējas nodrošināšanai, kuras nepieciešamību nosaka ekonomiskā krīze un iepriekšējo gadu dāsnie lēmumi, kā arī demogrāfiskās izmaiņas nākotnē.
Maģistra darba pētījuma priekšmets ir pensiju sistēma. Maģistra darba pētījuma objekts ir Latvija un pasaules attīstītās valstis.
Maģistra darba mērķis ir izpētīt Latvijas valsts iespējas piedāvāt alternatīvos pensiju nodrošinājuma mehānismus, gadījumā, ja tiek realizēta atteikšanās no valsts pensiju sistēmas.
Maģistra darbā ir izvirzīta hipotēze: Latvijas valsts budžeta atbrīvošana no izdevumiem, kas saistīti ar pensiju speciālā budžeta deficītu, tiks panākta realizējot atteikšanos no valsts pensiju sistēmas.
Maģistra darbā tika izmantotas vispārpieņemtās ekonomikas zinātnes pētījumu kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes, t.sk. primāro un sekundāro datu analīze, salīdzināšana, grupēšana, grafiskā attēlošana, prognozēšana, izmantojot Microsoft Excel programmu.
Darba praktiskā vērtība ir autores izstrādātie Latvijas pensiju sistēmas alternatīvie nodrošinājuma mehānismi, kurus izstrādājot tika ņemta vērā to iespējamā ietekme uz pensiju speciālo budžetu, kā arī izvērtēts pārmaiņu realizēšanas iespējamais laika periods.
Pētījuma periods - praktiskā pētījuma daļa ir izanalizēts no 1971.-2011.gadam, kā arī veiktas prognozes līdz 2100. gadam. Analītiskajā un teorētiskajā daļā pētāmais periods ir no 1996.- 2060.gadam.
Maģistra darbs sastāv no trīs daļām: analītiskās teorētiskās un zinātniski praktiskās daļas.
Darba analītiskajā daļā tiek raksturota pastāvošā Latvijas trīs līmeņu pensiju sistēma, uzskatāmi atspoguļotas ekonomiskās, sociālās un demogrāfiskās problēma, kas apdraud Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju. Tiek izskatītas arī pensiju nodrošināšanas problēmas attīstītajās pasaules valstīs.
Maģistra darba teorētiskajā daļā tiek raksturotas Eiropas un pasaules attīstīto valstu pensiju sistēmas un noteiktas nozīmīgākās realizējamo reformu tendences pensiju sistēmu veiksmīgai funkcionēšanai un ilgtspējas nodrošināšanai. Teorētiskās daļas nobeigumā autore piedāvā Latvijas pensiju sistēmas iespējamos alternatīvos pensiju nodrošināšanas variantus, realizējot dažādus pensionēšanās vecuma paaugstināšanas scenārijus un iemaksu sadalījumus starp fondēto un nefondēto pensiju shēmām.
Maģistra darba zinātniski praktiskajā daļā tiek attēlota ES Excel vidē izstrādātie demogrāfiskās prognozēšanas un modelēšanas rezultāti, periodā no 2013.-2100.gadam. Pamatojoties uz prognozes datiem tiek aprēķināts iedzīvotāju uzkrātais kapitāls pirmajā pensiju līmenī jeb valsts nefondētajā pensiju līmenī un budžeta prognozējamais nepieciešamais kapitāls pensiju izmaksām, kā arī prognozējamie speciālā budžeta ieņēmumi pa gadiem pētāmajā periodā. Novērtējot iegūtos rezultātus tika veikta analīze par teorētiskajā daļā piedāvāto alternatīvo pensiju nodrošināšanas mehānismu prognozējamo ietekmi uz valsts pensiju speciālo budžetu, kā arī izvērtēta attiekšanās no iemaksu veikšanas valsts pensiju shēmā, nosakot pārmaiņu realizēšanas iespējamo laika posmu. Zinātniski praktiskās daļas nobeigumā autore sniedz iegūto rezultātu apkopojumu par prognozējamo ietekmi uz pensiju speciālā budžeta rādītājiem, vērtējot tos gan īstermiņa, gan ilgtermiņa skatījumā.
Maģistra darba apjoms ir 99 lapas puses. Tas satur 43 attēlus un 20 tabulas. Bibliogrāfiskajā sarakstā ir 40 avoti. |
