| Abstract |
Nodarbinātības un bezdarba līmenis visos laikos ir bijis ļoti svarīgs sociāli ekonomiskais rādītājs, jo tam ir būtiska saistība ar kopējo ekonomisko stāvokli valstī. Īpaši aktuāli šie rādītāji kļuvuši pēdējos gados, kad vispasaules ekonomiskās krīzes rezultātā nodarbinātības līmenis strauji kritās, un iedzīvotāji masveidā emigrēja uz ārzemēm darba meklējumos, taču līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, nav vērojama iedzīvotāju atgriešanās Latvijā, kā arī krīzes iespaidā zaudētās darbavietas ir bijušas pēdējās daudziem cilvēkiem, kas šobrīd pārtapušas ilgstoša bezdarba problēmā. Arī kā īpaši aktuāla problēma pēdējā laikā tiek izcelts augstais jauniešu bezdarba līmenis, kam kā galvenais cēlonis minams nesakritība starp darba tirgū attiecīgi pieprasītajām un piedāvātajām prasmēm.
Lai risinātu šīs bezdarba problēmas un veicinātu nodarbinātību, gan Eiropas Savienība, gan valsts, gan arī privātie finansētāji sniedz atbalstu bezdarba, kā arī neaktivitātes mazināšanas pasākumos.
Lai sasniegtu nodarbinātību veicinoša projekta izvirzītos mērķus, līdzīgi kā cita veida projektos, ir svarīgi nodrošināt kvalitatīvu projekta administrēšanu, efektīvu resursu pārvaldību, kā arī prasmīgu kontroli, gan pār atsevišķiem procesiem, gan projektu kopumā. Tādēļ ir aktuāli izanalizēt šādu projektu iekšējās kontroles mehānismus un to pielietošanas efektivitāti, kā arī, ja neieciešams, dot savus priekšlikumus to darbības pilnveidošanā.
Maģistra darbs sastāv no trīs galvenajām daļām, no kurām pirmajā tiek aprakstīta vispārējā ekonomiskā situācija Latvijā, īpaši uzsvaru liekot uz nodarbinātības un bezdarba rādītājiem, analizējot to izmaiņas pēdējo gadu laikā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kā arī salīdzinot ar kopējo ekonomisko izaugsmi valstī. Pirmajā daļā tiek izpētīti dažādi nodarbinātību veicinoši projekti kas tiek īstenoti Latvijā,, kādi ir to mērķi, kādas organizācijas šos projektus realizē, kā arī kas ir finansētājs, un kāda ir finansējuma struktūra plānotajiem pasākumiem. Šajā daļā arī ietilpst analīze, par to, kā projektu realizācijā tiek iekļauta iekšējā kontrole, vai pastāv kāda standarta sistēma. Tiek analizētas galvenās problēmas ar ko projekta dalībnieki saskaras realizācijas gaitā, kā arī autore izpēta projekta dalībnieku izpratni par iekšējās kontroles galvenajām komponentēm un secina, ka gan pieredzējušiem projektu vadītājiem, gan dalībniekiem ar nelielu pieredzi trūkst pilnīgu zināšanu par iekšējās kontroles elementiem, kas nozīmē, ka realizācijas gaitā netiek ieviesta efektīva uzraudzības sistēma.
Darba otrajā daļā tiek veikts teorijas apkopojums par projektu kontroli un organizācijas iekšējo kontroli, aprakstītas esošās kontroles sistēmas, to būtiskākās iezīmes un darbības veids, kā arī izpētīti, kādi instrumenti pastāv projektu kontroles veikšanai, ārpus vienotām sistēmām. Autore pēta teorijas materiālu par svarīgākajiem elementiem efektīva kontroles mehānisma izveidē, kā arī būtiskākajām komponentēm iekšējās kontroles modelī, un, apkopojot iegūtās zināšanas, tiek izveidots jauns projekta iekšējās kontroles mehānisms, kas balstās uz teorijā minētiem pamatprincipiem ir elastīgs, lietderīgs, savlaicīgs, saimnieciski izdevīgs u.tml., kura darbība balstās uz kontroles vides komponenšu definēšanu un ieviešanu, kā arī vēlamas informācijas plūsma veidošanu rezultātā efektīgu komunikāciju projekta ietvaros starp iesaistītajām pusēm. Kā arī tiek izstrādāts modelis apmācību projektu kvalitatīvam novērtējumam, kas paredz sākuma testēšanu informatīvās bāzes iegūšanai, kā arī tekošo testēšanu, kuras rezultātus salīdzinot ar atskaites bāzi (sākuma rezultātiem), varam veikt projekta kvalitatīvo rādītāju novērtējumu.
Maģistra darba pēdējā daļā, balstoties uz apkopoto informāciju par projektu kontroli un iekšējās kontroles elementiem, tiek veikta izstrādātā iekšējās kontroles modeļa pielāgošana konkrētajam projektam RTU biznesa interešu klubs Portfelis, kā arī tā ieviešana minētajā projektā. Tiek uzstādīti projekta sagaidāmie rezu |
