Abstract |
Atskatoties uz finanšu krīzes atstātajām sekām, tiek veikti ar vien jauni pētījumi par uzņēmumu maksātspēju un finanšu stāvokli atsevišķās Eiropas valstīs. Darba autors ir iepazinies ar dažādos pētījumos atspoguļoto informāciju par Eiropas valstu uzņēmumu maksātspējas rādītājiem, un secina, ka krīze ir skārusi gandrīz visu Eiropas valstu uzņēmējdarbības vidi un atstājusi negatīvas sekas uz uzņēmumu maksātspēju, īpaši to likviditātes rādītājiem. Piemēram Latvijā 2010. gadā maksātnespējīgo uzņēmumu skaits sasniedza 2509, kas ir par 25% vairāk kā 2009. gadā.
Darba izvirzītais pētījuma objekts pakalpojumu nozares uzņēmums SIA GatewayBaltic. Balstoties uz pētījuma objektu, tiek noteikts pētījuma priekšmets SIA GatewayBaltic debitoru vadības politika.
Balstoties uz izvirzīto darba problēmu, objektu un pētījuma priekšmetu, darba mērķis ir izvērtēt debitoru vadības politiku SIA GatewayBaltic un sniegt priekšlikumus ne tikai šī uzņēmuma efektivitātes uzlabošanā, bet pakalpojumu nozares uzņēmumiem kopumā.
Izvirzītā darba hipotēze SIA GatewayBaltic izvēlētā debitoru vadības politika ir neefektīva. Darba autors ir pieņēmis šādu lēmumu balstoties uz uzņēmuma trīs gadu bilancē atspoguļotajiem finanšu rādītājiem, kas liek secināt, ka debitoru parādu īpatsvars apgrozāmajos līdzekļos pieaug. Lai tiktu sasniegts izvirzītais darba mērķis un pārbaudīta darba hipotēzes pareizība, darba autors ir veicis sekojošus uzdevumus:
1. Izpētījis debitoru parādu būtību un vadīšanas politikas teorētiskos aspektus;
2. Noskaidrojis SIA GatewayBaltic debitoru parādu struktūru, apjomu, to pieauguma iemeslus;
3. Izpētījis esošo debitoru vadības politiku pakalpojumu uzņēmumā SIA GatewayBaltic;
4. Atklājis tos debitoru vadības politikas pasākumus, kuru efektivitāte būtu jāuzlabo;
5. Piedāvājis jaunus pasākumus, ko ieviest debitoru vadības politikā pakalpojumu nozares uzņēmumos [novitāte].
Balstoties uz izvirzīto problēmu, pētāmo priekšmetu un objektu, darba autors, pēc veiktajām analīzēm izvēlētajā pakalpojumu uzņēmumā, piedāvā trīs darba novitātes, ko pēc autora domām būtu efektīvi iekļaut jebkura pakalpojumu nozares uzņēmuma debitoru vadības politikā. Piedāvātās novitātes:
1. Debitoru vadības politikā iekļaut bartera darījumus;
2. Debitoru vadības politikā iekļaut uzticamo klientu saraksta izveidi;
3.Debitoru vadības politiku īstenot balstoties uz 3.4.3. apakšnodaļā piedāvāto procesu.
Darba autors uzskata, ka iekļaujot debitoru vadības politikā bartera darījumus, uzticamo klientu saraksta izveidi un īstenojot debitoru pārvaldību izmantojot darba autora izveidoto debitoru vadības procesu, uzņēmums var uzlabot klienta maksāšanas disciplīnu, nodrošināt ilglaicīgu sadarbību un samazināt debitoru parādu pieauguma risku.
Maģistra darbā izmantojamie informācijas avoti ir gan latviešu, gan ārzemju autoru darbi, Creditreform Latvija 2010. gada pētījums Pārdošanas nosacījumi un maksājumu kavējumi vietējos darījumos starp juridiskām personām 2010. gadā , Intrum Justitia veiktais pētījums Riska indekss 2011, Eiropas Komisijas 2011. gada veiktais pētījums Business Dynamics : StartUps, Business Transfers and Bankruptcy , Latvijas likumdošanas normatīvie akti.
Maģistra darbs sastāv no 81 lappuses, 25 attēliem, 17 tabulām, 7 formulām un 5 pielikumiem.
Šobrīd, kad Latvijas ekonomika stabilizējas, uzņēmumiem svarīgākais ir ne tikai saglabāt esošo debitoru vadības politiku, kas ir veicinājusi uzņēmuma attīstību, bet arī iekļaut tajā ar vien vairāk pasākumu kopumus, kas Eiropas praksē ir sevi pierādījuši kā mehānismus, kas ievērojami var uzlabot sabiedrības naudas plūsmas pārvaldību un mazināt maksātnespējas risku.
Darba autors aicina ikvienu uzņēmēju uztvert darbu ar debitoru pārvaldību ļoti nopietni, jo efektīvi īstenojot visus darbā minētos pasākumus un izvirzītās novitātes, ir iespējams sagaidīt uzlabojumus attiecībā uz apgrozāmo līdzekļu struktūru. |