| Abstract |
Mūsdienās, kad informācija pieejama lielā apjomā un neatņemama ikdienas sastāvdaļa ir tehnoloģijas, liela nozīme ir komunikācijai. Lai arī komunikācijas kanālu skaits pieaug un vienam otru ir vieglāk sasniegt, tomēr tam, kā un kāda informācija tiek nodota tiek pievērsta mazāka uzmanība. Komunikācija arī ir viens no aspektiem, kas sagādā grūtības projektu vadītājiem un viņi atzīst, ka tā ir viena no biežāk sastopamajām problēmām projektu ietvaros. Lai šo problēmu risinātu ir nepieciešams izstrādāt efektīvu komunikācijas modeli, kas projektu darbu padarītu strukturētāku un samazinātu risku pieļaut kļūdas.
Maģistra darbā tiek apskatīti nodarbinātību veicinoši projekti Latvijā un lielāka uzmanība pievērsta jauniešu nodarbinātību veicinošiem projektiem. Šīs tēmas aktualitāti paspilgtina tas, ka Eiropas Parlamenta deputāti jauniešu bezdarba problēmas risināšanu ir noteikuši kā 2012. gada prioritāti, aicinot dalībvalstīm izstrādāt visaptverošas stratēģijas jauniešu nodarbinātības veicināšanai.
Komunikācija ir divpusējs informācijas apmaiņas process, kura gaitā saņemtajai informācijai ir jābūt saprotamai abiem tās dalībniekiem vai visām ieinteresētajām grupām, jo tai ir liela ietekme uz projekta veiksmīgu norisi. Ir svarīgi pievērst uzmanību komunikācijas modeļa izstrādes procesam un projektā iesaistīto pušu nozīmei tajā, lai to pakāpeniski varētu īstenot projekta gaitā un veikt uzlabojumus, ja tādi ir nepieciešami.
Šī darba tēma Efektīvs komunikāciju modelis nodarbinātību veicinošos projektos, tika izvēlēta tādēļ, ka efektīva komunikācijas modeļa izstrāde un komunikācijas procesa kontrole var veicināt projektu finanšu un laika resursu ietaupīšanu. Šie faktori tieši nodarbinātību veicinošos projektos ir ļoti aktuāli mūsdienās, lai būtu iespēja realizēt pēc iespējas vairāk šāda veida projektus un tādā veidā būtu iespēja nodrošināt nosacījumus, lai samazinātu jauniešu bezdarba līmeni Latvijā.
Maģistra darba mērķis ir izstrādāt efektīvu komunikāciju modeli, lai samazinātu nodarbinātību veicinošu projektu izmaksas un informācija sasniegtu noteikto mērķauditoriju, kā arī būtu iespēja ietaupot resursus realizēt papildus projektus, tādā veidā nodrošinot nosacījumus jauniešu bezdarba līmeņa samazināšanai Latvijā.
Darba mērķa sasniegšanai un uzdevumu risināšanai izveidota sekojoša darba struktūra:
Pirmajā nodaļā apskatītas raksturīgākās problēmas projektu ietvaros, īpašu uzmanību pievēršot komunikācijas lomai projektos un tās būtībai, kā arī komunikācijas efektivitātes nozīmei projektos.Tiek aplūkoti Latvijas sociālie un ekonomiskie rādītāji un nodarbinātību veicinošo projektu nozīme Latvijā. Pirmajā daļā jau tiek veikts neliels ieskaits komunikācijas modeļa elementu izmantošanā.
Otrajā nodaļā apskatīts, kas ir komunikācija un kas norāda uz procesu efektivitāti.Tiek vērtēti komunikāciju modeļi, to īpašības un atšķirības. Tiek aplūkots, no kā sastāv komunikāciju modelis un kas ir tā pamatelementi. Tiek analizēts, kā veidojas komunikāciju modelis un kas ir raksturīgākās uzbūves pazīmes, kā arī tiek aplūkotas iespējas pielāgot komunikāciju modeli tieši projektu vadības jomai. Papildus komunikāciju modelim tiek veidots arī komunikāciju plāns un apskatīti tā elementi. Otrajā nodaļā aprakstīti arī faktori, kas ietekmē komunikāciju modeļa efektivitāti un tiek izstrādāts komunikāciju modelis, kas pielāgots projektu vadībai. Tiek izpētīti kritēriji, kas jāapskata novērtējot komunikāciju modeļa efektivitāti.
Trešajā nodaļā apskatīta projekta RTU Karjeras diena nozīme nodarbinātības veicināšanas jomā. Nodaļas turpinājumā izveidots komunikāciju plāns un komunikāciju modelis tieši šim projektam. Tiek veikta komunikāciju plāna un modeļa analīze un sniegti priekšlikumi komunikāciju procesa optimizācijai. Pēc priekšlikumu izstrādes un optimizācijas veikšanas tiek aprēķināts komunikācijas modeļa ekonomiskais ieguvums. Trešajā daļā iekļauta projektu vadītāju un studentu aptaujas analīze par komunikācijas procesu un ar to saistītajiem faktoriem. |
