| Abstract |
Cilvēki ar īpašām vajadzībām jebkurā valstī pieder pie riska grupas, kas visvairāk ir pakļauta bezdarbam, sociālai atstumtībai un diskriminācijai. Ekonomiskai situācijai valstī pasliktinoties, konkurence darba tirgū kļūst aizvien lielāka, tāpēc, bieži vien, cilvēki ar invaliditāti, kuriem ir darba devēja pieteiktajām prasībām atbilstošā izglītība, meklētājām darbam nepieciešamās iemaņas un pieredze, ilgstoši paliek bezdarbnieki, šāda veidā zaudējot ne tikai iztikas līdzekļu avotu, bet arī pārliecību savos spēkos un iespēju integrēties apkārtējā sabiedrībā. Darba aktualitāte izpaužas apstāklī, ka neskatoties uz ekonomiskās situācijas uzlabošanos pēdējo gadu laikā, bezdarba līmenis Latvijā joprojām paliek viens no augstākiem Eiropas Savienībā, un, esošajā situācijā, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām atrast sev piemērotu darbu ir ārkārtīgi grūti. Pētījuma objekts ir cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbinātība. Pētījuma priekšmets ir faktoru kopums, kas ietekmē cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbinātību. Pētījuma galvenais mērķis ir izstrādāt modeli, kuru izmantojot ir iespējams novērtēt cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbinātības veicināšanas nepieciešamību subsidētās nodarbinātības efektīvai vadīšanai. Pētījuma laikā izstrādātais modelis un priekšlikumi var būt noderīgi visiem Latvijas reģioniem, tomēr darba zinātniski pētnieciskajā daļā tiek aprobēts viena konkrētā reģiona ietvaros. Pētījuma izvirzītā hipotēze, ka cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbinātības veicināšanas efektīvā projektu vadīšana ir atkarīga no ietekmējošo faktoru un to svarīguma noteikšanas.
Maģistra darba mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti šādi svarīgākie uzdevumi- analizēt nodarbinātības un bezdarba rādītājus Latvijā, aplūkot invaliditātes sociālekonomiskās sekas un cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbinātību veicinošos projektus, izveidot bezdarbnieku ar īpašām vajadzībām statistisko portretu, noteikt trīspusējās sadarbības iespējas bezdarbnieku ar īpašām vajadzībām nodarbinātības veicināšanai un izveidot cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbinātības veicināšanas modeli, aprobējot to uz konkrētā Latvijas reģiona piemēra.
Darba teorētiskajā daļā autore piedāvā četrus novitātes elementus- autores izstrādāto aptaujas anketu kopumu, bezdarbnieku ar īpašām vajadzībām nodarbinātības veicināšanas mehānismu, bezdarbnieku ar īpašām vajadzībām nodarbinātības veicināšanu ietekmējošo faktoru sadali un bezdarbnieku ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanas modeli.
Maģistra darba teorētiskā vērtība ir autores izstrādātais bezdarbnieku ar īpašām vajadzībām nodarbinātības veicināšanas mehānisms, subsidēto nodarbinātību ietekmējošo faktoru sadale un bezdarbnieku ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanas modelis, savukārt par darba zinātnisko vērtību uzskatāma izveidotā modeļa tālākā izmantošana, to modificējot un pielāgojot konkrētām Latvijas reģionam. Iegūtie rezultāti ir atspoguļoti šī darba zinātniski praktiskajā daļā un uzskatāmi par darba praktisko vērtību. Darba izstrādes gaitā tika ņemti vērā arī apjoma ierobežojums un statistiskās informācijas nepieejamība. Darba analītiskajā daļā tiek aprakstītas bezdarba formas un veidi, analizēti nodarbinātības un bezdarba statistiskie dati, kā arī invaliditātes sociālekonomiskās sekas un veidi, veikta cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbinātības SVID analīze. Teorētiskajā daļā tiek apskatīti Latvijā īstenojamie cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbinātību veicinošie projekti un to finansējuma avoti, izveidots bezdarbnieka ar īpašām vajadzībām statistiskais portrets, kā arī analizētas trīspusējās sadarbības iespējas subsidētās nodarbinātības ietvaros. Zinātniski praktiskajā daļā ar specifiskās SVID analīzes palīdzību tiek analizēta Latgales reģionā dzīvojošo cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbinātības veicināšanas nepieciešamība, novērtēti pieci stiprākie Latgales reģiona darba devēji, kā arī izveidots bezdarbnieku ar īpašām vajadzībām nodarbinātību veicināšanas modelis. |
