| Form of studies |
Master |
| Title of the study programm |
Material Science and Nanotechnologies |
| Title in original language |
Salīdzinošs kaņepju betona un betona dzīves cikla novērtējums no ieguves līdz utilizācijai |
| Title in English |
A Comparative Cradle-to-Grave Life Cycle Assessment of Hempcrete and Concrete |
| Department |
Faculty Of Natural Sciences And Tehnology |
| Scientific advisor |
Miguel Mendonca Reis Brandao |
| Reviewer |
Francesco Romagnoli |
| Abstract |
Maģistra darba literatūras apskatā apkopota informācija par dzīves cikla novērtējuma (LCA) pielietojumu būvmateriālu novērtēšanā, tradicionālo un bioloģiskas izcelsmes ārsienu sistēmu ietekmi uz vidi, biogēnā oglekļa uzskaites pieejām, kā arī kaļķa un cementa bāzes materiālu karbonizācijas procesiem. Literatūras apskatā izmantotā informācija iegūta no datubāzēm Scopus, Web of Science, ScienceDirect un SpringerLink, kā arī no ISO un EN standartiem (ISO 14040/14044, EN 15804+A2, EN 15978, EN 16757).
Darba eksperimentālajā daļā veikts kaņepju betona un betona ārējās sienas sistēmu salīdzinošs dzīves cikla novērtējums no ieguves līdz utilizācijai, pieņemot ekvivalentu siltumcaurlaidību un 50 gadu kalpošanas laiku Latvijas apstākļos. Aprēķini veikti programmā SimaPro 10.3.0.1, izmantojot ecoinvent konsekvenciālo vienību procesu datubāzi. Kā galvenā ietekmes novērtēšanas metode izmantota ReCiPe 2016 Midpoint (Hierarchist) metode, ko papildina EN 15804+A2 metode biogēnā oglekļa un karbonizācijas procesu raksturošanai. Biogēnā oglekļa piesaiste un emisijas, kā arī kaļķa un betona karbonizācija modelēta dzīves cikla inventarizācijas līmenī. Veikta strukturēta jutīguma analīze sešiem parametriem (biogēnā oglekļa uzskaites pieeja, transportēšanas attālums, kaņepju spaļu aizstājējmateriāla ietekmes intensitāte, kaņepju un saistvielas attiecība, kaļķa un betona karbonizācijas pakāpe).
Kaņepju betona sienas sistēmai noteikts globālās sasilšanas potenciāls 98 kg CO₂ ekv./m² pēc ReCiPe metodes un 17 kg CO₂ ekv./m² pēc EN 15804+A2 metodes, savukārt betona sienas sistēmai attiecīgi 132 un 119 kg CO₂ ekv./m², kas nozīmē aptuveni 26 % un 85 % samazinājumu. Abām sistēmām dominējošo ietekmi rada produkta dzīves cikla posms (A1-A3). Kaņepju betons uzrāda labākus rezultātus klimata pārmaiņu, smalko daļiņu veidošanās, sauszemes paskābināšanās un fosilo resursu izsīkuma kategorijās, taču rada būtiski lielāku ietekmi zemes izmantošanas un saldūdens eitrofikācijas kategorijās, kas saistītas ar lauksaimnieciskas izcelsmes biomasas ražošanu. Visos 20 analizētajos jutīguma scenārijos kaņepju betona sienas sistēmai saglabājās zemāks globālās sasilšanas potenciāls nekā betona sistēmai.
Maģistra darbs izstrādāts angļu valodā, tā apjoms ir 87 lappuses. Darbs satur 12 attēlus, 9 tabulas, 2 pielikumus un tajā izmantoti 44 literatūras avoti. |
| Keywords |
KAŅEPJU BETONS, BETONS, DZĪVES CIKLA NOVĒRTĒJUMS, BIOGĒNAIS OGLEKLIS, ĀRSIENAS KONSTRUKCIJA, IEMIESOTAIS OGLEKLIS |
| Keywords in English |
HEMPCRETE, CONCRETE, LIFE CYCLE ASSESSMENT, BIOGENIC CARBON, EXTERNAL WALL SYSTEM, EMBODIED CARBON |
| Language |
eng |
| Year |
2026 |
| Date and time of uploading |
30.05.2026 23:06:22 |
