| Abstract |
Aviācijas nozarē automātiskās nosēšanās sistēmas ieņem būtisku lomu lidojumu drošības un precizitātes nodrošināšanā, īpaši ierobežotas redzamības apstākļos. Šajā maģistra darbā tiek pētīta telemātikas izraisītu signāla nepilnību ietekme uz gaisa kuģa automātiskās nosēšanās sistēmas darbību. Īpaša uzmanība pievērsta glisādes trajektorijas, kursa radiobākas jeb localizer signāla un radioaltimetra datu aiztures un mērījumu trokšņu ietekmei uz gaisa kuģa trajektoriju gala pieejas, izlīdzināšanas un nosēšanās posmā.
Darba mērķis ir izstrādāt un analizēt vienkāršotu automātiskās nosēšanās sistēmas matemātisko modeli, ar kura palīdzību iespējams novērtēt, kā signāla aizture un trokšņi ietekmē gaisa kuģa garenvirziena un sānu kustību. Darbā ir aprakstīts garenvirziena modelis, kas ietver glisādes atsauces trajektoriju, izmērīto glisādes kļūdu, komandēto lidojuma trajektorijas leņķi, faktiskā lidojuma trajektorijas leņķa reakciju un augstuma izmaiņas. Papildus tiek apskatīts sānu kustības modelis, kas raksturo localizer kļūdu, komandēto kursa korekciju, faktiskās kursa kļūdas izmaiņas un sānu novirzi no skrejceļa ass līnijas. Izlīdzināšanas posma analīzei modelī iekļauts radioaltimetra signāls, kas tiek izmantots flare režīma aktivizēšanai.
Praktiskajā daļā aprēķini un simulācijas tika veiktas, izmantojot Python programmēšanas valodu. Ar Python palīdzību tika modelēti ideālie apstākļi, kā arī vairāki signāla aiztures un trokšņu scenāriji. Tika analizēta gaisa kuģa vertikālā trajektorija, sānu novirze, glisādes un localizer izsekošanas kļūdas, izlīdzināšanas sākuma punkts un nosēšanās punkta novirze no ideālā gadījuma. Simulācijas rezultāti tika attēloti grafiski, salīdzinot ideālos apstākļus ar aiztures un trokšņu ietekmētiem scenārijiem.
Darbs sastāv no 85 lapām, 15 attēliem, 2 tabulām, 1 pielikumu, 10 grafikiem un 23 literatūras avotiem. |
