| Abstract |
Bakalaura darba ietvaros tika pētīta 2. tipa cukura diabēta (2TCD) ietekme uz aminoskābju dinamiku muskuļos hiperinsulinēmiskās-izoglikēmiskās klampēšanas laikā, salīdzinot to ar kontroles grupu.
Literatūras apskatā apkopota informācija par 2. tipa diabēta patofizioloģiju, insulīna rezistences mehānismiem un to saistību ar aminoskābju metabolisma traucējumiem. Īpaša uzmanība pievērsta muskuļu vielmaiņai un perifērajai aminoskābju plūsmai, kā arī augstas intensitātes intervālu treniņu un hiperinsulinēmiskā-izoglikēmiskā klampēšanas testa lomai vielmaiņas pētījumos.
Darba eksperimentālajā daļā, izmantojot šķidruma hromatogrāfiju-masas spektrometriju (ŠH-MS), tika veikta 21 aminoskābes kvantitatīva noteikšana 346 arteriovenozās plazmas paraugos, kas iegūti no 10 2TCD pacientiem un 10 veseliem kontroles grupas dalībniekiem, kuri 2 nedēļas veica augstas intensitātes treniņu programmu, trenējot tikai vienu kāju. Pētījumā tika aprēķināta un analizēta aminoskābju uzņemšanas un izdalīšanās rādītāji [(A−V)/A)], kas ļāva identificēt būtiskas atšķirības L-serīna, ornitīna, L-asparagīnskābes, L-tirozīna, L-cistīna un
L-metionīna apmaiņā starp asinsriti un muskuļu audiem. Rezultāti atklāj 2TCD raksturīgos traucējumus vielmaiņā un aminoskābju plūsmā, kas saglabājas pat pie augstām insulīna infūzijas koncentrācijām. Darba noslēgumā iegūtie dati tika sasaistīti, izmantojot relatīvās ekstrakcijas aprēķinus un Koena d efekta lieluma analīzi, lai sagrupētu aminoskābes pēc to aprites veida. Tādējādi identificējot L-serīnu, ornitīnu, L-asparagīnskābi un L-cistīnu kā noturīgus, no insulīna neatkarīgus diabēta biomarķierus.
Darba izstrādei izmantota Biomateriālu un bioinženierijas institūtā un RTU Zinātniskajā bibliotēkā pieejamā literatūra, kā arī elektroniskās datu bāzes un tīmekļa resursi. Apskatītie literatūras avoti ir angļu valodā, kas izdoti no 1973. līdz 2026. gadam.
Bakalaura darbs ir uzrakstīts latviešu valodā, satur 54 lpp, 15 attēlus, 7 tabulas, 3 formulas, un tajā izmantoti 60 literatūras avoti. |
