| Abstract |
Darbā tiek salīdzināti tradicionālie VPN risinājumi un vienādranga (P2P) tīklu
pieeja droša savienojuma nodrošināšanai uzņēmuma tīkla infrastruktūrā. Darba mērķis
ir izvērtēt centralizētu VPN un decentralizētu P2P arhitektūru atšķirības, analizējot to
veiktspēju, drošību, konfigurācijas sarežģītību un pārvaldības iespējas.
Tiek analizēti tādi risinājumi kā OpenVPN, IPsec, WireGuard, ZeroTier un
Netmaker, izvērtējot to arhitektūru un piemērotību dažādiem uzņēmuma tīkla
scenārijiem. Praktiskajā daļā Linux vidē tika realizēti trīs testēšanas scenāriji – divu
tīklu savienošana, attālinātā piekļuve un mākoņresursu integrācija. Risinājumi tika
salīdzināti pēc caurlaidspējas, aiztures, pakešu zudumiem, CPU noslodzes,
savienojuma atjaunošanas laika, konfigurācijas sarežģītības, pārvaldāmības, drošības
arhitektūras un izmaksām. Iegūtie rezultāti parāda, ka dažādi risinājumi ir piemēroti
atšķirīgām uzņēmuma prasībām. WireGuard un IPsec nodrošināja zemāku aizturi,
Netmaker uzrādīja augstu caurlaidspēju un centralizētas pārvaldības iespējas, savukārt
ZeroTier vienkāršoja attālinātu mezglu pievienošanu. Secināts, ka uzņēmuma VPN
risinājuma izvēli nosaka ne tikai veiktspēja, bet arī drošības prasības, pārvaldības
iespējas un administrēšanas sarežģītība.
Darbs sastāv no 78 lappusēm, 3 attēliem, 13 tabulām, 33 izmantotajiem
informācijas avotiem un 3 pielikumiem. |
