| Abstract |
Šis pētījums raksturo glaciālo (ledāja) nogulumu grunšu bīdes stiprības raksturlielumus – tie tiek analizēti, izmantojot laboratoriskos tiešās bīdes testus konsolidētā stāvoklī. Glaciālajām gruntīm pamatā ir heterogēna struktūra, nevienmērīgs graudu izmēru sadalījums, kas sarežģī ģeotehniskos aprēķinus un projektēšanu. Šī darba mērķis ir novērtēt izvēlēto morēnas nogulumu paraugu efektīvos bīdes stiprības parametrus un izpētīt to izmaiņas, izmantojot Mora–Kulona sabrukuma kritēriju.
Laboratorisko datu kopu veido vienpadsmit tiešās bīdes testu sērijas, kas veiktas pie dažādiem efektīvajiem normālajiem spriegumiem. Laboratoriskie dati tika analizēti, lai noteiktu pētīto grunšu efektīvo iekšējās berzes leņķi (φ') un efektīvo kohēziju (c'). Katrai paraugu grupai tika analizētas bīdes sprieguma un horizontālās deformācijas diagrammas, konsolidācijas informācija un Mora–Kulona sabrukuma parametri.
Iegūtie rezultāti apstiprina, ka pētītajām ledāja nogulumu gruntīm piemīt ievērojamas atšķirības bīdes stiprības īpašībās, īpaši attiecībā uz kohēzijas parametriem. Efektīvais iekšējās berzes leņķis mainās no 19,62° līdz 46,79°, savukārt kohēzija - no 0 līdz 235 kPa. Daļai paraugu tika novērota izteikta korelācija starp normālo spriegumu un bīdes spriegumu, tomēr citiem paraugiem šāda korelācija bija mazāk izteikta. Tādējādi iegūtie ledāja nogulumu grunšu parametri izrādījās būtiski atkarīgi no individuālo spriegumu rezultātiem un pētāmo grunšu heterogenitātes. Rezultāti apliecina, ka smalkgraudainajai matricai ir būtiska ietekme uz pētīto ledāja nogulumu grunšu bīdes stiprību, savukārt ierobežotajai grants frakcijai ir sekundāra ietekme uz noteiktajiem stiprības parametriem.
Kopumā secināts, ka, neskatoties uz būtiskām līdzībām starp ledāja nogulumu gruntīm, starp tām tomēr pastāv ievērojamas atšķirības mehāniskajās īpašībās. Tiešās bīdes testēšana kombinācijā ar Mora–Kulona analīzi ir nepieciešama pieeja ledāja nogulumu grunšu efektīvās bīdes stiprības izpētei praksē. |