| Abstract |
Maģistra darba pamatmērķis ir uzsvērt uz samazināta maksimāli atļautā braukšanas ātruma zonu nozīmi pilsētvidē un iespējām tās pilnveidot Rīgā. Darbā ir analizēta samazinātā ātruma zonu ietekme uz satiksmes drošību, ielas telpas izmantošanu, kā arī gaisa kvalitāti un trokšņa piesārņojumu. Papildus tam, darbā tiek izvērtēts šādu ātruma ierobežojuma zonu ieviešanas process, aplūkojot to gan no ātruma zonu teritorijas izvēles, sabiedrības informēšanas, paša realizācijas procesa un veikto izmaiņu analīzes un iespējamās pārorganizācijas viedokļa. Šo punktu argumentācijai un aprakstīšanai tiek izmantota gan publiski pieejamā informācija par ārvalstu praksi, gan Rīgas publicētā dokumentācija.
Pētījumā tiek analizēta gan kopējā Rīgas situācija ar maksimāli atļautā braukšanas ātruma zonām, gan katra no līdz šim ierīkotajām zonām aplūkota individuāli, gan arī tiek izanalizēts pats zonu ierīkošanas process līdz šim, salīdzinot to ar ārvalstu praksi un pilsētplānošanas dokumentiem.
Pētījuma rezultāti liek secināt, ka ārvalstu praksē liels uzsvars tiek likts uz fizisku satiksmes mierināšanu un infrastruktūras pielāgošanu atļautajam braukšanas ātrumam, savukārt Rīgas pieeja ir vairāk formāla, pārsvarā uzstādot tikai ceļa zīmes. Papildus tam, Rīgas publicētā informācija par ierīkotajām ātruma ierobežojuma zonām ir vietām neatbilstoša reālajai situācijai. Darba noslēgumā tiek izstrādātas rekomendācijas turpmākajai ātruma zonu pilnveidošanai Rīgā, aicinot virzīties uz pakāpenisku infrastruktūras pielāgošanu ieviestajam atļautā braukšanas ātruma ierobežojumam.
Darba apjoms: 83 lappuses, 53 attēli, 2 tabulas, 32 informācijas avoti |
