| Abstract |
Maģistra darbs izstrādāts Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības un mašīnzinību fakultātē. Maģistra darba ietvaros veikts literatūras apskats par betona ilgtspēju, apskatot ilgtspējīgas būvniecības nozīmi, betona sastāvdaļu ietekmi uz vidi, cementa ražošanas procesu un tā radītās CO2 emisijas, pildvielu nozīmi betona dzīves ciklā, kā arī dažādu stiegrojuma un šķiedru risinājumu ietekmi uz konstrukcijas ilgtspēju. Darbā papildus aplūkotas globālās stratēģijas betona ilgtspējas uzlabošanai, tostarp aprites ekonomikas principu ieviešana, dzīves cikla analīzes izmantošana, cementa un betona nozares CO2 emisiju samazināšanas iespējas un zaļā publiskā iepirkuma nozīme ilgtspējīgu būvmateriālu izmantošanas veicināšanā.
Literatūras apskata izstrādē izmantoti Rīgas tehniskās universitātes Zinātniskās bibliotēkas resursi, zinātniskajās datubāzēs pieejamās publikācijas, nozares normatīvie dokumenti, vadlīnijas un citi publiski pieejamie informācijas avoti. Papildus darbā izmantota informācija no SIA “Primekss” aktuālajiem projektiem, uzņēmuma praksē pielietotajiem tehniskajiem risinājumiem un ar industriālo betona grīdu izbūvi saistītās informācijas.
Maģistra darba pētījuma daļā veikts trīs industriālās betona grīdas risinājumu salīdzinājums: tradicionāli stiegrota betona grīda, tērauda šķiedru betona grīdas un makrosintētisko šķiedru betona grīdas. Salīdzinājums veikts, izvērtējot katra risinājuma materiālu patēriņu, izbūves procesu, darbu izpildes ilgumu, izmaksas un radītās CO2 emisijas. Pētījumā analizēts, kā stiegrojuma sistēmas izvēle ietekmē ne tikai konstrukcijas tehnisko risinājumu, bet arī būvniecības procesa efektivitāti un kopējo ietekmi uz vidi.
Maģistra darbs sastāv no 76 lapaspusēm, 20 attēliem un 8 tabulām. Darbā izmantoti 37 informācijas avoti. |
