| Abstract |
Šis darbs ir pētījums par tērauda šķiedras HE 1/60 stiepes stiprību fibrobetona
konstrukcijā. Šķiedras atradās dažādos fibrobetona plātnes tilpuma (biezuma) punktos,
tām bija atšķirīga telpiskā orientācija un to sildīšanas vēsture bija atšķirīga (tās tika
pakļautas dažādām temperatūrām), kas izveidojas šķiedru betona plātnes apjomā, kad
viena no plātnes virsmām tika pakļauta "standarta" ugunsgrēka pārbaudei saskaņā ar
ISO 834, sildot to ar atvērtu liesmu (uz virsmas maksimālā temperatūra sasniedza 1200
℃) . Šķiedru izņemšanai no fibrobetona bloka ar izmēriem 180 × 150 × 150 mm tika
izmantota eksperimentālā procedūra "pa slāņiem". Bloka pusē, tajā, kura tika pakļauta
atklātas liesmas iedarbībai, tika novērota betona virsmas erozija, kas noveda pie plātnes
biezuma samazinājuma par 1,5-2cm. Eksperimentāli, veicot betona noņemšanu pa
“slāņiem" , tika iegūtas pilnas šķiedru telpiskās pozīcijas un orientācijas. Lai skaitliski
rekonstruētu šķiedras betona bloka apjomā (atrašanas vieta un orientācija), skaitliskajā
3D modelī, katras šķiedras abiem galiem tika noteiktas koordinātes Dekarta koordinātu
sistēmā. Programmā ANSYS Mechanical tika izstrādāts pārejas termiskais modelis, lai
nodrošinātu temperatūras vēsturi katrā šķiedras atrašanās vietā. Ar šķiedrām, kas tika
iegūtas no termiski apstrādātām plātnēm tika veikti vienas šķiedras stiepes testi. Tika
paradīts, šķiedra kas sildīšanas eksperimentā tika sildīta līdz kritiskai temperatūrai un
augstāk (T~ 500C) stipri zaudē savu sākotnējo stiprību un kļūst par stipri plastisku.
Vienlaikus tās virsma oksidējās. Rezultāti liecina, ka "izdegušās zonas" lielums (daļa
no plātnes biezuma kur šķiedras tiek pakļautas kritiskai (un augstākai) temperatūrai,
nevis kopējais šķiedru saturs, nosaka plātnes atlikušo nestspēju, un par
visneaizsargātāko identificē ugunsgrēkam pakļauto pusi, kas atrodas tuvu virsmai. Šie
atradumi veicina fibrobetona konstruktīvo elementu pēc ugunsgrēka nestspējas
prognozēšanu. |
