| Abstract |
Zaļais publiskais iepirkums (GPP) ir viena no galvenajām European Union ilgtspējīgas attīstības politikām, tomēr kvantitatīvie pierādījumi par tā ietekmi uz loģistikas piegādes ķēdēm joprojām ir ierobežoti. Šajā pētījumā tika izveidota trīskāršās bilances (triple bottom line) indikatoru sistēma (ekonomiskā, vides un sociālā dimensija) un analizēti paneļdatu (panel data) dati par 4 537 loģistikas uzņēmumiem (223 lielie uzņēmumi un 4 314 MVU) 18 ES valstīs laika posmā no 2020. līdz 2025. gadam, apvienojot TED un EEA datus. Pētījumā izmantotas aprakstošās statistikas, tendenču analīzes, t-testu un lineārās regresijas metodes. Rezultāti liecina, ka: (1) GPP indekss ir izteikti pozitīvi korelēts ar lielo uzņēmumu kopējiem aktīviem (β = 0,961, p = 0,002), bet negatīvi ietekmē MVU peļņas maržas (β = −0,840, p = 0,036); (2) sešu gadu periodā netika konstatēta statistiski nozīmīga GPP ietekme uz transporta SEG emisijām (β = 0,104, p = 0,845); (3) GPP būtiski palielina nodarbinātību lielajos uzņēmumos (β = 0,874, p = 0,023), bet ne MVU sektorā; (4) netika konstatētas statistiski nozīmīgas peļņas maržas atšķirības starp dažāda lieluma uzņēmumiem (p = 0,316). Pētījuma ieguldījums ietver pirmo liela mēroga daudzdimensionālo analīzi par GPP un loģistikas saikni, uzņēmumu lieluma salīdzinājumu, laika nobīdes efekta identificēšanu, kā arī reģionālās heterogenitātes analīzi (Ziemeļvalstis, Baltijas valstis un Centrāleiropa/Austrumeiropa). Politikas veidotājiem secināts, ka ar GPP vien nepietiek, lai īstermiņā nodrošinātu emisiju samazinājumu; nepieciešama arī oglekļa cenu politika un degvielas standarti. Vienlaikus steidzami nepieciešams mērķēts atbalsts MVU un reģionālās kapacitātes stiprināšana. |
