| Abstract |
HAVI Logistics Baltics nodrošina nepārtrauktus noliktavu un izplatīšanas pakalpojumus trīs Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – augstas operacionālās sarežģītības un laika kritiskā vidē. Līdz 2019. gadam pieaugošā procesu sarežģītība, klientu prasības un nepieciešamība pēc nepārtrauktas uzlabošanas atklāja tradicionālās funkcionālās organizatoriskās struktūras ierobežojumus. Operacionālie vadītāji vienlaikus bija atbildīgi gan par ikdienas sniegumu, gan par procesu attīstību, kas noveda pie atliktiem uzlabošanas pasākumiem, nevienmērīgas dokumentācijas un ierobežotas starpfunkcionālās koordinācijas.
Reaģējot uz šiem izaicinājumiem, 2020. gadā HAVI Logistics Baltics īstenoja būtisku organizatorisko transformāciju, izveidojot centralizētu Procesu atbalsta departamentu (Operations Support Department – OSD), ieviešot nepārtrauktas uzlabošanas ciklus un matricveida starpfunkcionālu projektu pārvaldību. Transformācijas mērķis bija nodalīt ikdienas operacionālo izpildi no strukturēta attīstības darba, vienlaikus saglabājot ciešu sasaisti ar biznesa prioritātēm.
Datu analīze par laika periodu no 2018. līdz 2025. gadam liecina par būtiskiem snieguma uzlabojumiem: produktivitātes pieaugumu, būtisku zudumu un kļūdu samazinājumu, kā arī augstu piegāžu precizitāti. Paralēli tam organizācija būtiski palielināja savu spēju īstenot strukturētus uzlabošanas pasākumus un standartizēt procesus starp valstīm.
Vienlaikus pētījums atklāj, ka transformācija nav pilnībā institucionalizēta. Saglabājas jaudas pārslodze, lomu neskaidrība matricveida struktūrā, nestabila prioritāšu noteikšana un nepilnīga pārvaldības mehānismu ievērošana. Turklāt ārējās atkarības, piemēram, klientu investīciju lēmumi un piegādātāju ierobežojumi, ietekmē projektu izpildes paredzamību.
Darbs balstās uz jaukto metožu pieeju un analizē gadījumu, izmantojot pārmaiņu vadības, matricveida organizāciju, Agile pieejas ārpus IT un organizatoriskās kultūras teorijas. Rezultāti rāda, ka jaunā pārvaldības modeļa struktūra ir pamatota, taču ilgtermiņa stabilitātei nepieciešama formālā pieprasījuma vadība, reālistiska jaudas plānošana un spēcīgāki uzvedības nostiprināšanas mehānismi.
Pētījumā ieteiktais risinājums ir hibrīda pārvaldības modelis, kas apvieno pastiprinātu OSD lomu, strukturētu pieprasījuma vadību un fokusētu matricveida projektu portfeli. Šis modelis vislabāk risina identificētos pamatcēloņus un atbalsta ilgtspējīgu nepārtrauktu uzlabošanu loģistikas organizācijās. |
