| Abstract |
Maģistra darbs analizē datu centru enerģijas patēriņu, izaicinājumus, lai datu centri sasniegtu Eiropas komisijas noteiktos PUE rādītājus, pēta risinājumus, lai ar dzesēšanas sistēmas vadības algoritmu palīdzētu uzlabot esošos un jaunos datu centrus.
Maģistra darbā pētītas datu centru dzesēšanas sistēmas gan tehniskās komponentes, gan vadības algoritmi, to priekšrocības un trūkumi. Paplašināti izpētīti un analizēti 6 dzesēšanas sistēmu veidi.
Paplašināti analizēta energoefektivitāte, tā izteikšana datu centros ar PUE (power usage efficiency), apskatīti pozitīvi piemēri, kas spēj sasniegt zemu PUE rādītāju.
Veikta konkrēta datu centra izpēte – tajā uzstādīto dzesētāju, čillēru un statņu jaudas konfigurācija.
Algoritmu izpētē un analīze, konkrētāk pievērsta uzmanība lineāriem algoritmiem, neironu tīkliem, māšīnmācīšanās modeļiem. Sīkāk analizēti neironu tīkli, to darbības principi.
Darba noslēgumā datu centram tiek veidoti dzesēšanas sistēmas algoritmi - uz fiziku balstīta termiskā simulācija ar uz noteikumiem balstītu/heiristisku Neironu saites uzraudzības kontrolieri un hibrīds - fizikas un mašīnmācīšanās datu centra termiskā simulācija ar paredzošo Neironu saites vadību. Tiek analizēts izveides process, iegūtie rezultāti un priekšrocības to lietošanai, sasniegts uzlabojums energoefektivitātē par 12,8% jeb 4419.6kwh, veicot simulāciju 7 dienu nogrieznim ar IT jaudas pieaugumu no 100kw - 914kw. Simulāciju veidošanai izmantots Matlab.
Maģistra darbs aprakstīts 5 nodaļās, to papildina 31 attēli, 5 tabulas, 33 formulas, un 1pielikums. Darba kopējais apjoms 99 lapaspuse, izmantoto informācijas avotu skaits 28.
Atslēgas vārdi: datu centri, vadības algoritmi, neironu tīkls, Matlab. |
