| Abstract |
Šī bakalaura darba mērķis ir analizēt, kā mākslīgā intelekta (MI) rīki ietekmē augstākās izglītības studentu kritiskās domāšanas spējas. Ņemot vērā ģeneratīvo rīku, piemēram, ChatGPT, straujo attīstību un plašo izmantošanu, rodas bažas par to ietekmi uz studentu spēju domāt patstāvīgi, kritiski izvērtēt informāciju un spējas kognitīvajos procesos. Pētījuma mērķis ir noteikt, vai MI izmantošana ietekmē student kritiskās domāšanas līmeni dažādās kritiskās domāšanas kategorijās.
Pētījumā tika izmantots kvantitatīvs eksperimentālais veids, kurā piedalījās 61 Rīgas Biznesa skolas bakalaura students. Dalībnieki tika sadalīti divās grupās: kontroles grupā, kura uzdevumu veica bez MI izmantošanas, un eksperimentālajā grupā, kurai bija jāizmanto MI rīkus. Pēc uzdevuma izpildes visi dalībnieki aizpildīja pašnovērtējuma anketu, kas mērīja uztverto kritiskās domāšanas līmeni piecās kategorijās: interpretācija, analīze, izvērtēšana, secināšana un skaidrošana.
Rezulāti rāda, ka studenti, kuri veica uzdevumu bez MI palīdzības, uzrādīja augstāku uztverto kritiskās domāšanas līmeni visās piecās dimensijās salīdzinājumā ar tiem, kuri izmantoja MI rīkus. Šie rezultāti liecina, ka, lai gan MI rīki uzlabo efektivitāti un piekļuvi informācijai, tie var samazināt kritisko domāšanu un patstāvīgu analizēšanu, ja tiek izmantoti bez kritiskas uztveres.
Kopumā pētījums uzsver nepieciešamību integrēt MI rīkus strukturētā un pedagoģiski pamatotā veidā, lai tie palīdzetu kā atbalsts, nevis aizvietotājs studentu kritiskās domāšanas attīstībā mūsdienu digitālajā mācību vidē. |
