| Abstract |
Šis pētījums analizē saistību starp elastīgo darba laika organizāciju (EDLO) un darbinieku apmierinātību ar darbu, salīdzinot darbiniekus, kuri strādā elastīgā režīmā, ar darbiniekiem, kuri strādā tradicionālā fiksētā režīmā. Tiešsaistē tika veikta šķērsgriezuma aptauja 88 darbiniekiem no vidējiem un lieliem uzņēmumiem Latvijā (46 elastīgā režīmā, 42 tradicionālā režīmā). Pētījumā tika izmantoti divi validēti instrumenti: Flexible Work Options Questionnaire (FWOQ; Albion, 2004) attieksmes pret EDLO mērīšanai piecu punktu Likerta skalā un Job Satisfaction Survey (JSS; Spector, 1994) deviņu apmierinātības ar darbu aspektu mērīšanai sešu punktu Likerta skalā. Neatkarīgo paraugu t-tests parādīja, ka darbinieki ar elastīgo darba režīmu ziņoja par būtiski augstāku kopējo apmierinātību ar darbu (M = 4,21, SD = 0,65) salīdzinājumā ar darbiniekiem tradicionālā režīmā (M = 3,88, SD = 0,84), t(86) = 2,07, p = 0,04, Koena d = 0,44. Pīrsona korelācijas analīze uzrādīja vidēji stipru pozitīvu saistību starp attieksmi pret EDLO un apmierinātību ar darbu (r = 0,44, p < 0,001). Apakšskalu analīze atklāja, ka Šķēršļu apakšskala ir cieši saistīta ar apmierinātību (r = 0,56, p < 0,001), savukārt Līdzsvara apakšskala neuzrādīja būtisku saistību (r = 0,02, ns). Šie rezultāti liecina, ka uztvertie šķēršļi EDLO izmantošanā ir stiprāks apmierinātības prognozētājs nekā uztvertais darba un ģimenes līdzsvara ieguvums, kas norāda, ka organizācijām būtu jākoncentrējas uz šķēršļu novēršanu, nevis tikai uz politiku ieviešanu uz papīra. |
