| Abstract |
Lai gan budžeta plānošana bieži tiek uzskatīta par būtisku faktoru finansiālās situācijas uzlabošanā, empīriskie pierādījumi, kas tieši saista budžetēšanu ar finansiālo labklājību, joprojām ir ierobežoti. Šis pētījums analizē vai indivīdi, kuri budžetē, pieredz augstāku finansiālās labklājības līmeni. Lai sasniegtu šo mērķi tika veikta tiešsaistes aptauja, kurā tika novērtēta respondentu budžetēšanas prakse un finansiālā labklājība. Kopumā pētījumā piedalījās 112 respondenti ar dažādiem demogrāfiskiem raksturlielumiem. Dati tika analizēti, izmantojot korelācijas analīzi, regresiju un grupu salīdzināšanas metodes.
Rezultāti neapstiprināja izvirzīto hipotēzi, jo budžetēšana un tās biežums nebija statistiski nozīmīgi saistīti ar finansiālo labklājību, kas liecina, ka tieši budžetēšana var nebūt pietiekama, lai uzlabotu finansiālo situāciju. Tomēr tika konstatētas būtiskas atšķirības starp budžeta veidošanas metodēm: tika novērots augstāks finansiālais labklājības līmenis respondentiem, kuri izmanto strukturētus budžeta rīkus, salīdzinājumā ar tiem, kuri paļaujas uz aptuvenu finanšu izsekošanu prātā. Tāpat finansiālā labklājība būtiski atšķīrās starp ienākumu grupām, kur augstāku ienākumu respondenti ziņoja par augstāku finansiālo labklājības līmeni. Kopumā rezultāti liecina, ka finansiālo labklājību ietekmē uzvedības, strukturālu un kontekstuālu faktoru kombinācija, nevis tikai budžetēšana. Budžetēšanas efektivitāte ir šķietami atkarīga no tā, kā tā tiek īstenota, savukārt ienākumi joprojām ir būtisks finansiālās labklājības noteicošais faktors. Pētījuma rezultāti norāda, ka finansiālās izglītības ietvaros būtu lietderīgi veicināt strukturētu budžeta rīku izmantošanu, nevis koncentrēties tikai uz vispārēju budžetēšanas praksi. |
