| Abstract |
Pašreizējā periodā izskalojumi vai tā saucamā deformācija plūsmas gultnē plūdu laikā pie pamatiem ir galvenais iemesls, kāpēc notiek inženierkostrukciju sabrukšana visā pasaulē, tajā skaitā ūdensņemšanas būvju sabrukšana, kas savukārt var novest pie būtiskiem bojājumiem un zaudējumiem.
Inženierbūvju drošība un stabilitāte ir svarīgs uzdevums, lai samazinātu nelabvēlīgo seku risku uz cilvēka dzīvību, veselību un apkārtējo vidi. Viens no svarīgiem parametriem, kas nodrošina ūdens ņemšanas ietaišu konstrukcijas stabilitāti un ekspluatācijas drošību ir gultnes deformācijas faktors. Sājā darbā ir apskatīta izskalojuma procesu daba, grunts daļiņu izmēra ietekme, plūsmas ātruma izmaiņas laikā, hidraulisko parametru un izskalojuma veidošanos laikā. Lai optimāli noritētu ilgtermiņa un droša būves ekspluatācija, tika noskaidrots maksimālo izskalojumu dziļums un, ka slāņaina grunts ieguluma gadījumā, izskalojuma process ir atkarīgs no grunts rakstura katrā kārtā.
Tika izanalizēta B.Gjunsburga un J.Govšas aprēķina metode, ar kuru var aprēķināt maksimālo izskalojuma dziļumu slāņotas grunts apstākļos pie inženierbūvēm, kas atrodas upes palienā un salīdzināta ar eksperimentāliem datiem. Tiek veikta arī datora modelēšana. Izstrādājot maģistra darbu tiek parādīts, ka izmantojot šo izskalojuma aprēķina metodi var novērtēt ūdensņemšanas būvju drošību un izturību ekspluatācijas laikā, kā arī paredzēt būves drošību projektēšanas stadijā, jo ir iespējams aprēķināt un izanalizēt gultnes deformāciju pie jebkuriem grunts noslāņošanās apstākļiem un smilšu graudiņu diametriem. Saskaņā ar eksperimentālajiem un aprēķinātiem rezultātiem slāņotas grunts apstākļos tika noskaidrots, ka grunts daļiņu izmērs slānī, kurā apstājas izskalojuma dziļuma attīstība, ir galvenais parametrs, kas ietekmē izskalojuma dziļumu un noteicoša ir grunts apakškārta.
Maģistra darbs sastāv no 80 lapaspusēm latviešu valodā, 38 attēliem un 6 tabulām. Darbs satur ievadu, 6 nodaļas un secinājumus. Literatūras sarakstā ir izmantoti 45 literatūras avoti. |
