| Abstract |
Darba pirmajā daļā tiek aplūkoti galvenie jēdzieni un teorētiskie ietvari, tostarp ilgtspējīga nodarbinātība, ilgtspējīga cilvēkresursu vadība (Sustainable Human Resource Management – SHRM), spēju–motivācijas–iespēju (Ability–Motivation–Opportunity – AMO) teorija, resursos balstītais skatījums (Resource-Based View – RBV), kopējā labuma cilvēkresursu vadības principi un zaļā cilvēkresursu vadība, uzsverot to pielietojumu automobiļu ražošanas nozarē.
Darba otrajā daļā ir izklāstīta pētījuma metodoloģija, raksturojot pētījuma kvantitatīvo dizainu, datu vākšanu, izmantojot strukturētas aptaujas, datu analīzes metodes, pētījuma ierobežojumus un pētījumā ievērotos ētiskos apsvērumus.
Darba trešā daļa ir veltīta empīriskajam pētījumam un automobiļu ražošanas uzņēmumu darbinieku un vadītāju aptaujas datu analīzei. Nodaļā tiek analizētas darbaspēka kompetences, darba drošība, darba organizācijas formas, iekļautība, veselība un drošība, kā arī nodarbinātības rezultāti, izmantojot aprakstošo statistiku un statistiskos testus.
Pētījuma galvenie rezultāti liecina, ka ilgtspējīgas nodarbinātības prakses, tostarp pastāvīga apmācība un prasmju pilnveide, elastīgas darba formas, daudzveidības un iekļaušanas iniciatīvas, kā arī efektīvas veselības un drošības sistēmas, pozitīvi ietekmē darbinieku apmierinātību ar darbu, uztverto darba drošību un darbaspēka ilgtspēju. Maģistra darbā izstrādāti praktiski priekšlikumi, kurus automobiļu ražošanas uzņēmumi var izmantot, lai pilnveidotu nodarbinātības prakses pašreizējo tehnoloģisko pārmaiņu un vides regulējuma kontekstā. |
