| Abstract |
Šajā bakalaura darbā izstrādāts arhitektūras projekts publiskas pirts ēkai Ķīšezera krastā, Rīgā,
Viskaļu teritorijā starp Čiekurkalnu un Mežaparku. Projekta sākumā veikta vietas situācijas un
vēsturiskā izpēte, analizējot teritorijas attīstību no 18. gadsimta muižiņu apbūves un Džutas
manufaktūras laika, cauri padomju perioda aviācijas skolai un mūsdienu “Free Riga” darbībai,
kā arī izvērtējot piekļuves, kustību plūsmu, apstādījumu un esošās infrastruktūras potenciālu.
Īpaša uzmanība pievērsta teritoriju ietekmējošajiem normatīviem – funkcionālajam zonējumam
DA2, ūdenstilpes aizsargjoslai un applūstošās teritorijas nosacījumiem, kas nosaka
nepieciešamību risinājumu balstīt uz sabiedrisku piekļuvi ūdenim un apkārtējās vides cienīšanu.
Projekta koncepcija paredz pirts kultūras atdzīvināšanu urbānā vidē, veidojot pirti ne tikai kā
mazgāšanās un atpūšanās vietu, bet arī kā satikšanās telpu. Plānojums risināts kā trīs apjomu
komplekss, kas savienots ar stiklotiem gaiteņiem: pirmajā ēkā izvietota ieejas zona ar
reģistratūru, garderobi un uzgaidāmo telpu, otrajā – ģērbtuves, dušas, tualetes, atpūtas zona un
personāla telpas, savukārt trešā ēka novietota uz ūdens un ietver vairākas pirtis, auksto baseinu
un izeju uz terasi ar ezerā izvietotu āra baseinu. Arhitektoniskā valoda iedvesmota no
tradicionālās latviešu viensētas, ēkas izvietojot “L” formā pie krasta, bet materiālos izvēloties
dabīgus risinājumus: koka karkasu ar kaņepju betona pildījumu, niedru jumtu, dedzināta koka
apdari un kaļķa apmetumu, papildinot to ar peldošas konstrukcijas risinājumu uz dzelzsbetona
moduļu pontoniem. Darbā definēti arī būtiskākie tehniskie un drošības principi (ugunsdrošība,
vides pieejamība, ventilācija un inženiertīkli) un apkopoti projekta pamatdati un
tehnoekonomiskie rādītāji. |
