| Abstract |
Jahtklubs atrodas Ķīšezera krastā. Ēka veidota savienojot vairākas funkcionālās zonas- laivu māju restorānu un komūnas telpas. Projekta mērķis ir analizēt jahtkluba kā ūdensmalas objekta ietekmi uz telpisko, sociālo, ekonomisko un vides attīstību pilsētā. Tiek aplūkota jahtkluba loma sporta un rekreācijas iespēju paplašināšanā, ūdens kultūras un tradīciju saglabāšanā, kā arī sabiedrības saliedētības veicināšanā.
Projekts tiek veidots kā savienojums starp ūdeni un zemi, radot vidi, kas apvieno cilvēkus, veido kopienu un veicina mijiedarbību starp dažādām funkcionālajām zonām. Darbā tiek analizēts jahtkluba arhitektūras risinājumi, kur ēkas apjoms, fasādes un publiskā ārtelpa veido funkcionālu un estētiski pievilcīgu saikni ar piekrasti.
Ēka veidota balstoties uz vairākiem ilgtspējīgas arhitektūras principiem. Telpu izkārtojums veidots tā, lai vajadzības gadījumā to funkciju varētu mainīt. Laivu māja ar brīvajām teritorijām veidota, ņemot vērā ostas izmantošanas specifiku, radot vidi, kas vienlaikus kalpo ūdens sporta entuziastiem un plašākai sabiedrībai.
Publiskās ārtelpas plānojums veidots kā brīvs, ļaujot pielāgot teritoriju dažādām funkcijām, kas saistītas ar ostas darbību uni sabiedriskiem pasākumiem. Pastaiga pa promenādi noslēdzas ar laukumu, kas ved cilvēkus tuvāk pie ūdens, radot saikni starp pilsētas vidi un ūdeni. Projekts akcentē arhitektūras un cilvēka mijiedarbību, izveidojot kustības virzienus, skata punktus un rekreācijas zonas.
Jahtklubs ir nozīmīgs objekts pilsētas identitātes stiprināšanā un ostas teritorijas ilgtspējīgā attīstībā. Projekts ir piemērs tam, kā arhitektūra var vienlaikus kalpot funkcionālām, estētiskām un sociālām vajadzībām, radot ilgtspējīgu un sabiedrībai pieejamu piekrastes vidi. |